Par mežiem

Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. SIA "Rīgas meži" pārliecība – mums šis statuss ir jāsaglabā, lai nākamajām paaudzēm būtu pieejamas tādas pašas vides, sociālās un ekonomiskās vērtības, kādas mums.

Mūsu mežos visvairāk ir priežu ('Pinus sylvestris') audžu, aptuveni 75% no visām mežaudzēm. Īpaši izceļama ir pasaulē zināmā Rīgas priede ('Pinus sylvestris var. rigensis L.'), kas ir augstvērtīga vietējā populācija. Tā izceļas ar dimensijām, slaidumu un bezzarainību. Šie stādi tiek audzēti no sēklām mūsu kokaudzētavā "Norupe".

Skuju koku mežiem Rīgā un tās apkārtnē ir galvenā loma platības un saimnieciskās nozīmes ziņā. Skuju koku dažādība Rīgas mežos ir salīdzinoši neliela. To pamatā veido trīs pamatsugas: priede ('Pinus sylvestris'), egle ('Picea abies') un paeglis ('Juniperus communis'). Nelielās platībās sastopama introducētā lapegle ('Larix sp.').

Mūsu mežos (pārsvarā Katrīnas mežniecībā Limbažu novadā) aug arī dažāda tipa lapu koku meži, tai skaitā platlapju meži un melnalkšņu staignāji. Platlapju meži ir visvairāk apdraudētais meža biotops Latvijā un citviet Eiropā. Latvijā tie sastopami galvenokārt ūdenstilpju krastos un ezeru salās. Katrīnas mežniecībā, Dziļezera krastā, aug ošu meži ar atsevišķiem veciem ozoliem, kas saglabājuši dabiskam mežam raksturīgās iezīmes.

Priede ir mūsu lepnums, jo nekur citur pasaulē tā neizaug tik majestātiski taisna un slaida kā Latvijā. Priedes koksne ir ļoti vērtīga, un svešzemju tirgotāji to atzinuši jau pirms vairākiem gadu simtiem. Kurzemes hercogs Jēkabs no tām būvējis kuģus.

Priede aug gan nabadzīgās smilts augsnēs, gan mitrās vietās, piemēram, purvā, kur citu sugu koki vairs nav sastopami. Rīgas apkārtnes skaisto priežu mežu vietā kādreiz pletušies milzīgi smilšu klajumi. Dziļās un spēcīgās priežu saknes ir nostiprinājušas smiltis un neļauj vējam tās pārvietot.