Ar “labvakar” un “labrīt” Zaļajā klasē glābj zemi, mežu un putnus

Drukāt
Ar “labvakar” un “labrīt” Zaļajā klasē glābj zemi, mežu un putnus

05.03.2018

Tieši tāpat kā 1988. gada 31. janvārī aizsākās leģendārais LTV1 raidījums “Labvakar”, tā 2018. gada 28. februārī ar “Labrīt” aizsākās Zaļās klases mācību ekskursija “Palīdzi Zemei!”

Palīdzēt Zemei “Erasmus +” programmas ietvaros bija ieradušies 26 pedagogi un 54 skolēni no Latvijas, Bulgārijas, Grieķijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas, Somijas un Turcijas vispārizglītojošajām skolām.

Bet, pirms ķerties klāt misijai glābt Zemi, pedagogiem un skolēniem vajadzēja nokārtot naturalizācijas eksāmenu un nosaukt latviešu valodas vārdus, kurus tie, viesojoties Latvijā, ir iemācījušies. Ar skaitlisko vairākumu uzvarēja mundrais un možais “Labrīt!”. Bet, lai pie tā neapstātos un no Latvijas dabas smeltos vēl vairāk, viesi ielauzījās izrunāt un ieklausījās, cik šalkojoši skan arī kas tāds kā “Mežs!”.

Un, ja tā, tad, glābjot Zemi, jāglābj arī Mežs. Vispirms teorētiski – izglītojošā lekcijā viesi uzzināja, kas ir mežs, kāda ir tā nozīme, cik lielu Latvijas teritoriju aizņem meži, kas ir šo teritoriju apsaimniekotāji un kāds ir to mundiera gods. Un “Rīgas mežu” mundieris spīdēja un laistījās, jo Rīgā un tās apkārtnē tiešām aug kvalitatīvs, ilgtspējīgi apsaimniekots, bioloģiski daudzveidīgs, uzraudzīts un apsargāts mežs.

Lai par to pārliecinātos, viesi Daugavas mežniecības mežsargu pavadībā devās ekskursijā mežā un mācījās justies labi dabā pat mīnus 18 grādos – cepurēm galvā, cimdiem rokās, karstu tēju termosā, bet, galvenais, možā garastāvoklī un ar mundru prātu. Un, lai izmērītu raženāko Rīgas priežu augstumu, bija vajadzīgs gan prāts, gan acs. Tagad iemaņas, kā apieties ar tādu mežsargu ikdienas darbarīku kā koka augstuma mērītāju, nu ir rokā.

Rokā ir arī zāģētavā “Norupe” gūtās iemaņas, kā pagatavot vienkāršas putnu barotavas no trim dēlīšiem un metāla sietiņa. 5–10 minūšu darbs, un galdiņš Latvijas, Bulgārijas, Grieķijas, Polijas, Slovēnijas, Spānijas, Somijas un Turcijas putniem uzklāts.

Un nu, kad ārzemju viesi savu ir redzējuši, dzirdējuši, pastrādājuši un galu galā aizlaidušies uz savām mājām, ir palikusi svētīga sajūta, ka Zemei, Mežam un Putniem ir palīdzēts.