Zaļajā klasē dzīvo zaļi un glābj vaļus

Drukāt
Zaļajā klasē dzīvo zaļi un glābj vaļus

24.07.2020

 R. Ezera teikusi, ja “stundas, kuras pavadīju mežā, es būtu nosēdējusi bibliotēkā, manās zināšanās droši vien būtu mazāk robu”. Līdz 1. septembrim vispārizglītojošo skolu bibliotēkas ir slēgtas, tāpēc loģisks solis tomēr ir doties mežā. Un tā pašā vasaras vidū pārgājienā uz Rīgas mežiem devās nometnes “Dzīvot zaļi” dalībnieki – Ogres 1. vidusskolas 6.–8. klašu audzēkņi skolotāju Ivetas Žugres un Anitas Miglenieces pavadībā.

 Dzīvot zaļi nebūt nenozīmē bezrūpīgi pavadīt savas dienas. Taisni otrādi – tas nozīmē pat atšķetināt Potersāgas cienīgas tieslietas. Proti: Dž. K. Roulingas 7. grāmatā “Nāves dāvesti” H. Potera pūci Hedvigu nogalināja t.s. nāvēži... Atkritumi mežos ir tādi paši nāvēži, resp., nāves slazdi Latvijas putniem – putni iepinas maisiņu rokturos, maisiņi pieķeras pie kājas, un, ja gadās nosēsties uz ūdens, tie piesmeļas, traucē lidot, un putni kļūst par vieglu medījumu plēsējiem. Arī apēdot plastmasas maisiņus, putni iet bojā mokošā nāvē. Un kāds tur brīnums! Apēdot 80 plastmasas maisiņus, mirst pat lielākie zīdītāji pasaulē – vaļi. Tāpēc, lai glābtu putnus un vaļus, nometnes dalībnieki ķērās pie apkārtējās vides sakopšanas, kopumā savācot 200 l atkritumu.

Bez atkritumiem katrs nometnes dalībnieks savāca arī pa vienam koka sprungulim. Spēles priekam, jo, izrādās, ne tikai komerciāli gadžeti, bet arī pavisam parasti koka sprunguļi var kļūt par aizraujošu spēļu rīku: mest, ķert, notvert un tam visam pa vidu vēl arī mācīties – kādas lapas/skujas, miza un koksne ir parastajai priedei, parastajai eglei, āra bērzam, melnalksnim un baltalksnim, parastajai lazdai, parastajai liepai, parastajai apsei un parastajam ozolam.

Mobilos tālruņus skolēni paņēma rokās tikai Faunas mājā, lai piedalītos interaktīvā viktorīnā par koku sugām Rīgas mežos. Un atkal, izrādās, ka koki spēj ne tikai elpot, bet arī smieties un taisīt brīnumus. Proti, āra bērza zari spēj uzplaukt pat pēc tam, kad tikuši ievietoti –270 grādu temperatūrā, melnalkšņa koksne pēc sazāģēšanas ir balta, bet, saskaroties ar gaisu, kļūst oranžsarkana, parastajai īvei indīgas ir visas auga daļas, izņemot sarkano, sulīgo sēklsedzi, turklāt nāvējoša deva cilvēkam ir apmēram 1 g īves skuju uz 1 kg ķermeņa svara...

Bet, lai pēc labi padarīta darba un svētīgām mācībām nezaudētu svaru, nometnes dalībnieki iemācījās kurt grilu un paši pagatavoja sev maltīti brīvā dabā. Tātad arī mīlestība uz dabu iet caur vēderu!