Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Rīgas pilsētas mežos

Drukāt

08.12.2010

Kā zināms, meža vērtība slēpjas ne tikai koksnes resursos vien. Mežs kā ekosistēma ar ikvienu tās sugu ir vērtība pati par sevi.

Dzeņa kalve, kur lobīti čiekuri


Pateicoties daudzveidīgajiem dabas apstākļiem un mežsaimniecības tradīcijām, Latvijā ir saglabājusies augstāka bioloģiskā daudzveidība nekā vairumā citu Eiropas valstu. Lai šo bagātību nezaudētu, pieaugot meža izmantošanas intensitātei, meža apsaimniekošanā jāievēro dabas aizsardzības principi.

Dabas aizsardzības normas Latvijas mežos nosaka Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (sadaļas 1.4. un 2.13.), “Sugu un biotopu aizsardzības likums”, likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, “Aizsargjoslu likums”, “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”, Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi.

Meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšana balstās uz sugu un to dzīvotņu aizsardzību, gan veidojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, gan arī saglabājot vai radot sugu izdzīvošanai nepieciešamos apstākļus komerciālajos mežos. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (dabas rezervāti, dabas liegumi, dabas parki u.c.) tiek veidoti vietās ar ļoti lielu dabas vērtību koncentrāciju un īpašām dabas aizsardzības prasībām. Pārējās teritorijās nacionālā likumdošana bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā paredz:

  • apdraudētajām sugām vitāli svarīgo meža struktūras elementu (vecu koku, dobumainu koku, lielu dimensiju stumbeņu kritalu u.c.) saglabāšanu audžu kopšanā un meža izstrādē;

  • mežsaimieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās laikā;

  • īpašu apsaimniekošanas režīmu ūdeņu un purvu malās (aizsargjoslās);

  • mikroliegumu izveidi apdraudēto sugu un biotopu atradnēs.

Dabai draudzīga komerciālo mežu apsaimniekošana, atsevišķu neskartu meža nogabalu saglabāšana, kā arī, aizsargjoslu veidošana gar ūdeņiem un purviem ir īpaši nozīmīga sugām ar zemām pārvietošanās un izplatīšanās spējām. Minēto pasākumu rezultātā veidojas ekoloģiskais tīklojums, kas nodrošina sugas īpatņu apmaiņu starp populācijām un līdz ar to novērš populāciju ģenētisko izolāciju.

Dabiskajiem mežiem raksturīgi apstākļi ir saglabājušies tikai ŗoti nelielās meža platībās Latvijā, tādēļ to aizsardzība ir viena no dabas aizsardzības prioritātēm. Pašlaik Latvijā notiek dabisko meža biotopu (mežaudžu atslēgas biotopu) inventarizācija. Dabiskajiem meža biotopiem tiek noteikts aizsardzības režīms atbilstoši “Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem”.

Bebra nedarbs

Foto: I.Zihmanis