Atkritumi mežā

Drukāt

Mūsdienu sabiedrība satraucas par plašām vides problēmu tēmām – globālo sasilšanu, ledāju kušanu, ozona slāni… Tomēr vienlaikus visi aizmirst, ka ir vēl kāds kluss un nemanāms, bet videi ne mazāk bīstams ienaidnieks. Sadzīves atkritumi un plastmasa.


Par atpūtu un tās sagādātajām problēmām

Statistika zina visu. Arī to, ka atpūta mežā Latvijas iedzīvotājiem iet pie sirds. Katru gadu mežos atpūšas vismaz 82 % Latvijas iedzīvotāju. Protams, viss būtu labi un skaisti, ja mūsu tautieši būtu tikpat apzinīgi kā skandināvi un visu, kas pēc atpūtas paliek pāri, savāktu sev līdzi izmešanai konteinerā. Taču pagaidām liela daļa pudeļu, vienreiz lietojamo trauku, dažādu iesaiņojumu un citu atkritumu pēc atpūtas paliek turpat mežā.

 Par atkritumu piesārņojuma mērogiem

Varētu jau likties – ko nu tur daudz, pāris pudeļu, paciņu vai plastmasas maisiņu krūmos vairāk vai mazāk… Jo vairāk tāpēc, ka tik drīz šeit atpakaļ nebrauksim vai vispār meklēsim kādu citu atpūtas vietu. Tomēr ļoti daudzi ilgi nedomā par to, ka plastmasa, atšķirībā no ābolu serdēm vai vecām avīzēm, nekur nepaliek un nepazūd.

Tostarp pasaulē vides piesārņojums ar sadzīves atkritumiem un plastmasām jau sasniedzis milzīgus apmērus. Pietiks pieminēt kaut vai Lielo Klusā okeāna atkritumu plankumu (Great Pacific Garbage Patch), kas pagājušā gadsimta 90. gados tika atklāts Klusā okeāna vidienē. Peldošie atkritumi nāk gan no kuģiem, gan pilsētām okeāna krastos. Okeāna riņķveida straumes un vējš pamazām sadzen šos atkritumus okeāna centrā, kur straumes ir vājas. Nav gan precīzi zināms, cik liels ir šis atkritumu plankums, taču tā apmēri tiek lēsti no 700 tūkstošiem līdz pat 15 miljoniem kvadrātkilometru. Pat pēc mazākajām aplēsēm šis plankums ir lielāks par Franciju, bet pēc lielākajām – daudz neatpaliek no Krievijas. Atkritumu daudzums tajā tiek vērtēts uz vairāk nekā 100 miljoniem tonnu. Tā, starp citu, ir gandrīz puse no Latvijas mežos augošo koku kopējās masas.

 Atkritumi mežā

To visu ņemot vērā, kļūst skaidrs, ka pilnīgai mežu piedraņķēšanai nemaz nevajag tik daudz laika. Jo sevišķi tas attiecas uz mežiem Rīgas apkārtnē, kuros uzturas ļoti daudz cilvēku, tāpēc daudzviet skats paveras diezgan bēdīgs. Tiesa, atkritumu izvešana kļūst arvien dārgāka, trūkst arī izgāztuvju, un tādēļ mežos izgāzto atkritumu daudzumam būs tieksme pieaugt. Tomēr lielākais atkritumu daudzums rodas ne jau tāpēc, ka tie tiek izgāzti mežā no mašīnām. Lielāko daļu atkritumu rada meža apmeklētāji, kas atstāj mežā savus atkritumus pa maisiņam vien.

Ar atkritumiem piemēslots mežs izskatās neestētiski, taču lielākoties, godīgi sakot, tas arī ir viss. Atkritumi, ja tie nav toksiski, mežam augt netraucē un to neizposta. Taču meža apmeklētājiem, un bieži vien arī pašiem piemēslotājiem, neestētiskie skati traucē atpūtu, tāpēc sākas sūdzības. Tā nu SIA „Rīgas meži” papildus saviem pamatdarbiem jāstrādā arī par apkopēju, jāalgo atkritumu vācēji, jāuztur kravas mašīnas un jāmaksā par savākto atkritumu pieņemšanu izgāztuvēs. Tas uzņēmumam izmaksā vairākus desmitus tūkstošu latu gadā.

Taču vispamatīgākā nekārtība ir vietās, kur tuvumā ir ūdens. Gluži vai jābrīnās, cik smaga pēkšņi paliek tukšā pudele, maisiņš vai sviestmaižu iepakojums, kas atvests uz piknika vietu. Un dažs labs pat ir neviltotā izbrīnā, kad viņam aizrāda par atkritumu izmešanu. „Kā? Te taču visu savāc!” Protams, ka savāc, lai gan lielas vajadzības pēc tā nav. Atkritumi mežam augt netraucē, sabojāta tiek vienīgi ainava. Tāpēc nevajag paļauties uz to, ka atpūtas vietā mierīgu sirdi var pamest visu lieko un nākamreiz braukt uz citu vietu cerībā, ka tā izrādīsies tīra.