Pastaigu pa Cenas tīreļa purva taku var apvienot ar netālu esošo Ziemassvētku kauju piemiņas vietu apmeklējumu. Lai nokļūtu līdz tām, jābrauc pa Rīgas-Liepājas šoseju līdz tai pašai norādei „Rubeņi” un pēc pāris kilometru brauciena pa asfaltētu ceļu jānogriežas pie Antiņu brāļu kapiem, kuriem blakus būs redzama atpūtas vieta un betonēts bunkurs – kādreizējā medikamentu noliktava, kas būvēta 1917. gadā.

Ziemassvētku kaujām ir liela nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vēsturē. Tās bija vienas no lielākajām un sīvākajām 1. pasaules kara kaujām Eiropā no 1915. līdz 1917. gadam. Ziemassvētku kauju piemiņas vieta ierīkota pie Antiņu brāļu kapiem, kur Nordeķu-Kalnciema kāpu sistēmā praktiski uz katra soļa sastopamas apjomīgas Pirmā pasaules kara nocietinājumu sistēmas paliekas. SIA „Rīgas Meži” ar Latvijas Kara muzeja informatīvo atbalstu rekonstruējusi daļu no latviešu strēlnieku nocietinājumu sistēmas (zemnīcu un ierakumu kompleksu) tādā izskatā, kāds tas bija 1. pasaules kara laikā. Uz doto brīdi ir atjaunotas trīs zemnīcas un ap 100 m garš ierakumu posms. Lai nokļūtu līdz tiem, nepieciešams doties no medikamentu noliktavas apmēram 200 m tālāk pa ceļu apkārt garajam smilšu pauguram.

Labi saglabājušies arī pārējo zemnīcu un ierakumu apveidi. Saglabājušies arī karaspēka apgādei būvētie kara ceļi, kas šķērso Cenas tīreli (Novgorodas ceļš). Tāpat līdz mūsdienām saglabājusies jau minētā betonētā medikamentu noliktava netālu no Antiņu mežsarga mājām (tag. Tīreļu mājas), kas tika ierīkota lazaretes vajadzībām. Lai arī tautā runā, ka šai betona bunkurā vesti kritušie pirms apbedīšanas brāļu kapos, tas tomēr neatbilst īstenībai.

Pirms kaujām notika rūpīgi sagatavošanās darbi, tika veidotas karavīru novietnes, ierakumi un ceļi. Apkārtnē tikuši izbūvēti zirgu staļļi, lazaretes un zemnīcas. Līdz mūsdienām no tā vairs nekas nav saglabājies, taču šobrīd ir veikti izpētes un atjaunošanas darbi, lai šo interesanto objektu restaurētu un parādītu kaut daļu no tā, kā savulaik te dzīvojuši cariskās krievu armijas karavīri, tai skaitā latviešu strēlnieki. 2005. gadā šeit sāka atjaunot zemnīcas un ierakumus. Šobrīd apmeklētājiem ir pieejamas jau trīs zemnīcas.

Zemnīcu jeb pazemes bunkuru izbūvei nebija vienotu būves principu, tāpēc atjaunotās zemnīcas ir tikai dažas no variācijām. Savulaik zemnīcu jumti tika veidoti īpaši, baļķus izvietojot vairākos slāņos, pat pamīšus ar pamatīgiem betona un metāla stieņiem, tādējādi pasargājot zemnīcas no artilērijas šāviņiem. Šīs būves ir brīvi pieejamas apmeklētājiem jebkurā laikā (zemnīca gan būs aizslēgta, tomēr tās iekšpuse labi apskatāma pa logu).

Ierakumi ir apmēram divus metrus dziļi grāvji, kas izrakti, lai karavīri droši varētu pārvietoties. Fortifikāciju izbūvei izmantoja zarus, baļķus un dēļus. Lai apmeklētājiem būtu uzskatāmi redzami visi tajā laikā izmantotie ierakumu nostiprinājuma veidi, atjaunojot ierakumus, tie parādīti vienuviet.

Iepriekš piesakot ekskursiju ar gidu, ir iespējams uzzināt daudz vairāk. Bet tiem, kuri ekskursijā dodas individuāli, informācija par apskates objektiem ir pieejama uz uzstādītajiem informatīvajiem stendiem, kas regulāri tiks arī papildināti. Stendos izvietota informācija par konkrēto objektu un noteikumi, ko vēlams ievērot apmeklējuma laikā.