Līdz Cenas tīreļa purva takai var nokļūt, braucot pa Rīgas-Liepājas šoseju līdz norādei „Rubeņi”. Pēc apmēram 5 km gara brauciena pa asfaltētu un grunts ceļu nokļūstam T veida krustojumā, no kurienes redzams kūdras ieguves lauks. Lauka malā novietota norāde, ka te sākas purva taka.

Cenas tīrelis ir īpaši aizsargājama teritorija – dabas liegums. Tas atrodas aptuveni 30 km attālumā no Rīgas centra, Mārupes un Babītes pagastā. Savulaik Cenas tīrelis bijis otrais lielākais purvs Latvijā tūlīt aiz Teiču purva, taču cilvēka darbības rezultātā tā kopplatība šobrīd ir sarukusi līdz 6000 ha.







Cenas tīreļa piecus kilometrus garā laipu taka veidota apļa veidā, sniedzot iespēju apskatīt pēc iespējas lielāku purva teritoriju ar tā dažādo floru un faunu. Labiekārtojot taku, ir uzstādīti arī informatīvie stendi ar tīrelī sastopamo augu un putnu aprakstiem un attēliem. Viens takas posms ved gar ainaviski krāšņo un mazām saliņām bagāto Skaistezeru. Šeit iekārtota neliela platforma, lai apmeklētāji var atvilkt elpu un izbaudīt acīm pavērušos skatu.





Cilvēki izsenis ir baidījušies no purviem. Iemesli tam ir visdažādākie gan racionāli pamatoti, gan ar mistikas plīvuru klāti. Purvs biedē ar saviem viltīgajiem akačiem, maldugunīm, reibinošām smaržām, īpatnējām skaņām un pat ar racionāli neizskaidrojamām parādībām. Tomēr neapdomības, ziņkāres vai pašapliecināšanās nolūkā cilvēki bieži met izaicinājumu purvam un dodas pētīt tā noslēpumaino pasauli. Varbūt tieši tā radās pirmā doma iekārtot drošu taku pāri purva akačiem. Tas ir izklaidējošs, izglītojošs un drošs veids, kā ieskatīties šajā interesantajā pasaulē. Garās pastaigas laikā var iepazīt dažādus neparastus un aizsargājamos augus, kā arī vērot putnus un dzīvniekus, kas purvā raduši mājvietu vai dodas turp baroties.
Takas pusceļā ir apmēram 12 metrus augsts skatu tornis, no kurienes var plašāk pavērties uz apkārtni un uz pavisam negaidītu objektu – sena ceļa aprisēm. Cenas tīreli šķērso 1. pasaules kara laikā izbūvēts ceļš kara tehnikas un armijas transportēšanas vajadzībām. Savulaik tas saukts par Novgorodas ceļu, taču to joprojām dēvē par “kara” jeb “strēlnieku ceļu”. Iekārtojot purva dabas taku, tika nolemts daļēji atjaunot arī nelielu šī ceļa fragmentu 20-30 m garumā, lai interesentiem būtu iespēja iepazīties ar militārās būvniecības specifiku. Pārējo ceļu purvā viegli var atpazīt pēc dabiski izveidojušās lielu koku alejas, kas ir pavisam neraksturīga ainava purvam. Tomēr pārvietoties pa to ir gandrīz neiespējami un nav ieteicams, jo laika gaitā un ārējo apstākļu ietekmē ceļš ir krietni vien cietis un kļuvis nedrošs. Ceļa atjaunotais posms atrodas skatu torņa pakājē.

Šādi iepazīstot purva mikroklimatu, faunu un uzvedību, cilvēks spēj ieraudzīt tā skaistumu un ar laiku pat iedraudzēties ar nebūt ne naidīgi noskaņoto purvu. Tā var rast skaidrojumus parādībām, kas līdz šim cilvēkiem iedvesa bailes. Purvs ir zemes virsas daļa, kurā ir pastāvīgs vai periodisks mitrums, kā arī specifiska augu un dzīvnieku valsts. Purvi ir ūdens uzkrājēji, un tiem ir ļoti nozīmīga loma ūdens apritē dabā.  Purva takas ir populāras ne vien šeit Latvijā, bet arī tuvējā Igaunijā.