Lielāko daļu Latvijas meža platību veido skuju koku, galvenokārt priežu meži. Arī Rīgas pilsētas mežos visvairāk ir tieši priežu audžu.
Priede ir mūsu lepnums, jo nekur citur pasaulē tā neizaug tik majestātiski taisna un slaida kā Latvijā. Tās koksne ir ļoti vērtīga, un svešzemju tirgotāji to atzinuši jau pirms vairākiem gadu simtiem. Kurzemes hercogs Jēkabs no tām būvējis kuģus. Pasaulē pazīst Rīgas priedi (Pinus sylvestris var. rigensis L.), kas ir augstvērtīga vietējā populācija. Tā izceļas ar dimensijām, slaidumu un bezzarainību.
Priede aug gan nabadzīgās smilts augsnēs, gan slapjā kūdrā – tur, kur citu sugu koki vairs nav sastopami. Rīgas apkārtnes skaisto priežu mežu vietā kādreiz pletušies milzīgi smilšu klajumi. Dziļās un spēcīgās priežu saknes ir nostiprinājušas smiltis un neļauj vējam tās pārvietot.
Skuju koku meži Rīgā un tās apkārtnē spēlē galveno lomu platības un saimnieciskās nozīmes ziņā. Skuju koku dažādība Rīgas mežos ir ļoti maza. To veido 3 pamatsugas: priede (Pinus sylvestris), egle (Picea abies) un paeglis (Juniperus communis). Nelielās platībās sastopama introducētā lapegle (Larix sp.).
Rīgas mežos (pārsvarā Katrīnas mežniecībā Limbažu novadā) aug arī dažāda tipa lapu koku meži, tai skaitā platlapju meži un melnalkšņu staignāji. Platlapju meži ir visvairāk apdraudētais meža biotops Latvijā un citur Eiropā. Latvijā tie sastopami galvenokārt ūdenstilpju krastos un ezeru salās. Dziļezera krastā aug ošu meži ar atsevišķiem veciem ozoliem, kas saglabājuši dabiskam mežam raksturīgās iezīmes.