e-adreseLaikam gan nebūtu aplami teikt – ar Mežaparku sākās Rīga. Tagadējā Mežaparka teritorija kļuva par sauszemi jau tad, kad pārējā Rīgas cietzeme vēl atradās zem ūdens.
Kopš tā laika Rīgas dibinātāji gan izvēlējās celt pilsētu citviet, un Mežaparka apkārtne ieguva savu pirmo nosaukumu vienīgi 17. gadsimtā.
Pēc tam, kad Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs, 1621. gadā aplencot Rīgu, ierīkoja te sava karaspēka nometni, šo vietu sāka saukt par Ķeizarmežu (Kaiserwald). Savu pašreizējo oficiālo nosaukumu Mežaparks ieguva tikai 1923. gadā.
Vēl 19. gadsimta vidū Ķeizarmeža apkārtnē dzīvoja zemnieki, kuri piegādāja Rīgai svaigu pārtiku – dārzeņus, augļus, pienu, gaļu un Ķīšezerā zvejotas zivis. Pamazām Ķeizarmežs kļuva arī par populāru atpūtas vietu rīdziniekiem, lai gan līdz tai nācās mērot apmēram 10 kilometrus tālu ceļu. Skats uz Rietumiem nebija svešs arī cariskās Krievijas laikos.
1901. gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, pilsētas tēvi nolēma veidot Ķeizarmežā pilsētas atpūtas parku pilnā saskaņā ar Anglijas un Vācijas paraugiem – tā saucamo dārzpilsētu. Tā nu pagājušā gadsimta sākumā Ķeizarmežā sākās strauja vasarnīcu celtniecība. 1904. gadā Ķeizarmežu oficiāli pievienoja Rīgas teritorijai, bet 1914. gadā te tika nodibināts pirmais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā – Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Savu pašreizējo izskatu Mežaparks ieguva tikai pirmskara Latvijas gados, kad tika uzbūvēts vairums šeit esošo savrupmāju. Kopš tā laika Mežaparka šarmu nav spējušas iznīdēt ne asfaltētās ielas, ne daža laba moderna stila ēka.
2009. gadā lielāko daļu Mežaparka teritorijas sāka pārvaldīt Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži”. Pašlaik „Rīgas mežu” pārziņā atrodas 385 ha liela kultūras un atpūtas zona, tai skaitā 1955. gadā būvētā Mežaparka Lielā estrāde. Teritoriju īsumā var raksturot šādi – paugurains priežu mežs ar gājēju celiņiem, kuru iedzīvotāji labprāt izmanto pastaigām un aktīvajai atpūtai. Uz doto brīdi atjaunota pilsētas peldētava un kuģīšu piestātne Ķīšezerā. Izveidota rotaļu un sporta pilsētiņa, atpūtas laukums bērniem un divas meža velotrases ar dažādu grūtības pakāpi. Ķīšezera krastā iekārtotas divdesmit piknika vietas. Atjaunots brīvdabas Zaļais teātris – slēgta teritorija 1,2 hektāru platībā ar 2500 sēdvietām.
Pēc tam, kad Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs, 1621. gadā aplencot Rīgu, ierīkoja te sava karaspēka nometni, šo vietu sāka saukt par Ķeizarmežu (Kaiserwald). Savu pašreizējo oficiālo nosaukumu Mežaparks ieguva tikai 1923. gadā.
Vēl 19. gadsimta vidū Ķeizarmeža apkārtnē dzīvoja zemnieki, kuri piegādāja Rīgai svaigu pārtiku – dārzeņus, augļus, pienu, gaļu un Ķīšezerā zvejotas zivis. Pamazām Ķeizarmežs kļuva arī par populāru atpūtas vietu rīdziniekiem, lai gan līdz tai nācās mērot apmēram 10 kilometrus tālu ceļu. Skats uz Rietumiem nebija svešs arī cariskās Krievijas laikos.
1901. gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, pilsētas tēvi nolēma veidot Ķeizarmežā pilsētas atpūtas parku pilnā saskaņā ar Anglijas un Vācijas paraugiem – tā saucamo dārzpilsētu. Tā nu pagājušā gadsimta sākumā Ķeizarmežā sākās strauja vasarnīcu celtniecība. 1904. gadā Ķeizarmežu oficiāli pievienoja Rīgas teritorijai, bet 1914. gadā te tika nodibināts pirmais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā – Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Savu pašreizējo izskatu Mežaparks ieguva tikai pirmskara Latvijas gados, kad tika uzbūvēts vairums šeit esošo savrupmāju. Kopš tā laika Mežaparka šarmu nav spējušas iznīdēt ne asfaltētās ielas, ne daža laba moderna stila ēka.
2009. gadā lielāko daļu Mežaparka teritorijas sāka pārvaldīt Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas meži”. Pašlaik „Rīgas mežu” pārziņā atrodas 385 ha liela kultūras un atpūtas zona, tai skaitā 1955. gadā būvētā Mežaparka Lielā estrāde. Teritoriju īsumā var raksturot šādi – paugurains priežu mežs ar gājēju celiņiem, kuru iedzīvotāji labprāt izmanto pastaigām un aktīvajai atpūtai. Uz doto brīdi atjaunota pilsētas peldētava un kuģīšu piestātne Ķīšezerā. Izveidota rotaļu un sporta pilsētiņa, atpūtas laukums bērniem un divas meža velotrases ar dažādu grūtības pakāpi. Ķīšezera krastā iekārtotas divdesmit piknika vietas. Atjaunots brīvdabas Zaļais teātris – slēgta teritorija 1,2 hektāru platībā ar 2500 sēdvietām.
