Laika mašīna. „Dzintara Volgas” 50 gadu jubileja Mežaparkā

Drukāt
Laika mašīna. „Dzintara Volgas” 50 gadu jubileja Mežaparkā

14.06.2013

Šā gada 15. jūnijā kultūras un atpūtas parkā „Mežaparks” notika vēsturisko auto sacensību „Dzintara Volga” 50 gadu jubileja. Sacensības jau iepriekš tika reklamētas kā interesants, aizraujošs masu pasākums, taču tādu ažiotāžu organizatori , liekas, nebija paredzējuši pat paši. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku.

Fotogalerija: "Dzintara Volgas" 50 gadu jubileja "Mežaparkā"

Foto: I.Zihmanis

Teksts: "Vesti Segodņa"

Iesākumā vērts atgādināt šī pasākuma būtību. Auto sacensības „Dzintara Volga” pirmoreiz notika 1963. gadā, kad sevišķi karstgalvīgi Rīgas Taksometru parka darbinieki nolēma sarīkot sacensības „Mežaparka” sporta trasē, nevis Rīgas ielās. Laika gaitā viņiem pievienojās kolēģi no visas Padomju Savienības, un jau 60. gadu beigās šīs sacensības pārstāja būt par tādu kā Rīgas taksometru šoferu izklaidi. Gluži otrādi, tālaika PSRS sporta funkcionāri pat atbalstīja jaunas auto sacensību klases izveidi – sacīkstes ar tam laikam milzīgajām un neveiklajām „Volgām”. Iesākumā par sacīkšu bolīdiem kalpoja GAZ-21 markas mašīnas, bet vēlāk, 70. gadu sākumā, tās nomainīja daudziem pazīstamās GAZ-24. Ap 80. gadu sākumu „Dzintara Volga” jau bija kļuvušas par visas PSRS mēroga sacensībām, kuras norisinājās jaunajā Biķernieku trasē un pulcēja ap 100 tūkstošus skatītāju.

90. gados „Dzintara Volga” piedzīvoja krīzi, un sacensības uz laiku tika pārtrauktas – nevienam nebija ne līdzekļu, ne iespēju, ne vēlēšanās ar tām nodarboties. Sacīkstes atdzima 2011. gadā, kad grupa autosporta entuziastu izlēma tās atdzīvināt vēsturisko autosacensību statusā. Pašlaik „Dzintara Volgas” izrādei ir divi „cēlieni” – viens ir īstās sacīkstes un cīņas Biķernieku trasē, bet otrs ir šovs ar sacensību elementiem to vēsturiskajā dzimtenē – „Mežaparkā”. Otrais „cēliens” ir sapulcējis vairāk ļaužu, kuri ir tālu no autosporta. Kāpēc? Atmosfēras dēļ.

Par pašām sacensībām - motoriem, „Volgu” tehniskajiem un dinamiskajiem parametriem, apļa laika rezultātiem, uzvarētājiem un finālistiem var runāt bezgalīgi. Taču vismaz tikpat interesanta ir „Dzintara Volgas” atmosfēra un tajā notiekošais šovs. Vairums pasākuma apmeklētāju piedzīvoja stabilu deja vu sajūtu - lai radītu pagājušā gadsimta 70.-80. gadu atmosfēru, organizatori bija pārspējuši paši sevi.

Jau pašā „Mežaparka” alejas sākumā tika tirgots kvass no senās, pazīstamās pārvietojamās dzeltenās kvasa mucas, pie kam dzēriens pēc garšas tiešām līdzinājās tam, kas baudīts bērnībā. Pēc tam vairs nebija ne mazākā izbrīna, ieraugot gāzētā ūdens automātu – likās, ka rokas pašas atceras, kā ar to apieties… Tāpēc pie ieejas Lielās estrādes teritorijā, kur norisinājās „Volgu” parāde un bija izvietojusies spēkratu izstāde „Padomju cilvēka sapnis”, apmeklētāji jau bija sagatavoti pagātnei. Kognitīvo disonansi neizsauca ne padomju laikos ražotie automobiļi, mopēdi un motocikli (pēc skata – kā nupat no rūpnīcas), ne 80. gadu estrādes skaņas leģendārās „Eolikas” izpildījumā, ne arī padomju laiku aksesuāru pārpilnība.

„Padomju cilvēka sapņa” ekspozīcija, kurā bija izstādītas padomju laiku automašīnas, motocikli, mopēdi un aksesuāri, piesaistīja ne mazāk apmeklētāju kā „Dzintara Volgas” sacensības. Publika burtiski pielipa pie vēsturiskajām mašīnām un uzmanīgi pētīja padomju laika priekšmetus un atribūtus. Iesākumā bija plānots noorganizēt vienīgi spēkratu izstādi, taču maisam gals bija vaļā – dalībnieki sanesa televizorus, radioaparātus, vecus PSRS laika čemodānus, grāmatas, skaņuplates, pat garderobes priekšmetus… Izstādē pirmo vietu un galveno balvu – „Kärcher” augstspiediena mazgātāju – saņēma fantastiski skaista „vecā Volga” GAZ-21. Mašīnai ir piecdesmit gadu, bet stāvoklis kā nupat no konveijera.

Pasākuma laikā ikviens interesents varēja arī nofotografēties īstā padomju laiku Fotoateljē. Atrodi sevi un savus draugus Fotoateljē galerijā!

Pēc tam sākās sacensības. Milzīgās, platās „Volgas” joņoja pa „Mežaparka” estrādes trasi kā spēļmantiņas. Diemžēl šai vietā nevarēja izlaist trasē visas mašīnas vienlaicīgi kā Biķernieku trasē vai vecajā „Mežaparka” aplī. Tāpēc sacīkšu dalībnieki brauca pa vienam – uz laiku. Taču tas vienalga bija aizraujoši – motori rēca, riepas kauca un kūpēja, bet gaisā vēdīja pēc benzīna un eļļas gluži tāpat kā pirms 30-40 gadiem Rīgas ielās, kad motorus vēl nežņaudza ekoloģiskās normas. Sacensībās pirmo vietu ieņēma Normunds Dobums, otro – Ainars Šēnfelds, bet trešo – Jānis Matulēns. Uzvarētāju saņēma SIA „Rīgas meži” sarūpētos kausus un balvas no AS „Latvijas balzams” un AS „Dzintars”.

Pasākums „Mežaparkā” bija viennozīmīgi izdevies. Ne tikai profesionālajā sacensību nozīmē, bet arī tāpēc, ka pasākumam bija izdevies aizkustināt jūtas vairumam skatītāju. Kā lai citādi izskaidro pieaugušo apmeklētāju laimīgos smaidus? Ne katru dienu laika mašīna aizved tevi atpakaļ uz bērnību…