Latvijas godu saimnieču saiets Mežaparkā

Drukāt
Latvijas godu saimnieču saiets Mežaparkā

27.05.2013

Šā gada 25. maijā „Mežaparkā” notika svētki „Latvijas godu saimnieču saiets”, kas tika rīkoti pirmo reizi. Godu saimnieces ir katrā pagastā, novadā un pilsētā. Viņas ir klājušas un klāj godu galdus kristībās, kāzās, bērēs un jubilejās. Svētkus rīkoja biedrības „Gūdu saimineiču bīdreiba” un „Siera klubs”.


Fotogalerija: Latvijas godu saimnieču saiets Mežaparkā 25.05.2013.

Godu galdi ir kļuvuši par būtisku kultūras daļu, kurā turpina krāties mūsu daudzveidīgās tradīcijas. Vārds "godi" vēsta par lielām svinībām un bagātīgu mielastu kaut kam nozīmīgam par godu. Senākos laikos godus svinēja, arī beidzot lielus darbus, piemēram, apkūlību, apjumību un talku noslēgumā. Gadsimtu gaitā godu galdi kļuvuši par būtisku latviešu kultūras daļu. Tie ļauj ieskatīties mūsu senču likteņgaitās, dzīvesveidā, vērtību kritērijos, ticējumos un ieražās. Par šī mantojuma saglabāšanu lielā mērā jāpateicas godu saimniecēm, kuras šīs vērtības uzturējušas no paaudzes paaudzē.

25. maijā, spītējot laika apstākļiem, „Mežaparkā” pulcējās vairāk nekā 50 latviešu godu saimnieces no visiem Latvijas novadiem. Svētkus atklāja zemkopības ministre L.Straujuma, izsakot cerību, ka turpmāk šādus svētkus rīkos ne tikai Rīgā, bet arī katrā novadā.Skanot folkloras kopas "Atštaukas" un grupas "Maskačkas spēlmaņi" uzmundrinošajiem dziesmu ritmiem, ļaudis devās iepazīt katra novada godu saimnieču veikumu.

Kurzemes novada sētā pirmo kāzu galdā cēla šmorklopšzupu, kuras recepte atrasta 1878. gadā izdotā pavārgrāmatā. Bija arī baltais sviests, viltotās irbītes, pildītas cūku kājiņas, pašgatavots siers, mājas desa, gaļas ruletes, maizes kvass un Rucavas kliņģeris. Kurzemes godu saimniecēm līdzi bija atbraukušas suitu sievas, kuras skandēja brašas apdziedāšanās dziesmas.

Latgales novada godu saimnieces bija atvedušas dažādu veidu sierus, maizi, latgalīšu kļockas un rudzu maizi ar speķi un sālītiem gurķīšiem. Garda bija arī Latgales godu saimnieču ceptā kāzu torte.

Vidzemes saimnieces piedāvāja nogaršot profitroļu jeb knēdeļu zupu, kas ir Vidzemē iecienīts ēdiens. Bija arī asinsdesa, žāvētas kotletes ar štovētiem kāpostiem, dažādu veidu siers, lauku kāzu alus un torte, rotāta ar baltiem gulbīšiem.

Zemgales sētā uz ugunskura lielā katlā vārījās virteņu zupa, kas Zemgalē zināma jau kopš seniem laikiem. Zemgales godu saimnieces sava novada kāzu galdam bija pagatavojušas arī sāļo torti ar žāvētu gaļu, sieru, marinētiem šampinjoniem, majonēzi un rudzu maizi.

Notika arī dažādi pasākumi un sacensības. Pārstāvji no katra novada sētas rādīja veiklību vistu plūkšanā, bet neprecētas meitas no skatītāju vidus varēja demonstrēt savu maizes mīcīšanas prasmi. Notika arī konkurss par ātrākā kartupeļu mizotāja titulu, kā arī katra novada sēta izrādīja sarūpēto kāzu pūra lādi.

Saieta noslēgumā žūrija atzina, ka bagātīgāko galdu un atraktīvāko sniegumu ir sarūpējušas Kurzemes novada godu saimnieces, kuras par balvu saņēma „Zelta pavārnīcu”.