Piejūras dabas parks ir trešais vecākais dabas parks Latvijā un dibināts 1962. gadā. Savu veco priežu mežu, kāpu un pludmaļu dēļ tā ir ļoti iecienīta atpūtas vieta.

Piejūras dabas parks (www.balticmaps.eu)

Apmēram trešdaļa Piejūras dabas parka platības pieder Rīgas pilsētai. Parkā ir daudzi vērtīgi biotopi - pludmale, baltās un pelēkās kāpas, dažādas pļavas (arī piejūras), sausi priežu meži un ezeri. Galvenās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības koncentrētas Vakarbuļļos starp Buļļupi un Lielupi, Daugavgrīvā, Mangaļsalā, Gaujas grīvā un kreisajā krastā, kā arī ap abiem Garezeriem un Ummja ezeru.

Interesants dabas veidojums ir Rožu kāpa netālu no Kalngales – ap pusotru kilometru gara kāpa, kuras virsotne apaugusi ar savvaļas rozēm, nevis priedēm, kā parasti. Tā noslēdzas ar Dzīvības ieleju – šauru un dziļu ieplaku, kas apaugusi ar bērziem un citiem lapu kokiem, kamēr apkārt aug vienas vienīgas priedes.

Caur Piejūras dabas parku iet viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Vislabāk putnus iespējams vērot Daugavas un Gaujas grīvās, kā arī Mangaļsalas niedrājos. Te var sastapt gan ūdensputnus, gan dziedātājputnus, gan arī – ja paveicas – ūpjus un jūras ērgļus.

Kāpas Piejūras dabas parkā

Rožu kāpa netālu no Kalngales

Veci priežu meži Piejūras dabas parkā