Mangaļsala

Drukāt

Mangaļsala un tās mols ir iecienīta pastaigu vieta. Te var vērot savdabīgas jūrmalas un ostas ainavas un atrast arī dažu labu vēstures liecību.

Foto: I.Zihmanis

Uz Mangaļsalas mola atrodas "ķeizara akmeņi", kas te savulaik uzstādīti par godu Krievijas cara Aleksandra II apmeklējumam 1856. gadā. Te 1860. gadā pabijis arī Krievijas troņmantnieks Nikolajs Aleksandrovičs.

Mangaļsalas mols (balticmaps.eu)

Piemiņas akmens par godu cara Aleksandra II apmeklējumam 1856. gadā


Piemiņas akmens par godu Krievijas troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumam 1860. gadā

Krasta apsardzes artilērijas pozīcijas Mangaļsalā (www.balticmaps.eu)

Tiem, kam nav vienaldzīga militārā vēsture, interesantas liksies vecās Daugavas grīvas krasta apsardzes artilērijas nocietinājumu būves. Mangaļsalas lielo nozīmi Rīgas ostas aizsardzībā apzinājās ikviena vara. No cariskās Krievijas laikiem te palikuši šāviņu pagrabi un betonēti krasta bateriju kazemāti. Arī pirmā Latvijas brīvvalsts un padomju vara te ierīkoja savas artilērijas pozīcijas. Daudzas no šīm būvēm ir sabrukušas vai uzspridzinātas, taču lielākā daļa saglabājusies līdz mūsdienām. Lai tās sameklētu krūmu biezoknī, vajadzīga zināma prasme. Daudzviet zemes kārtā virs būvēm izauguši koki. Būvju apskate var būt bīstama!

Vecākās saglabājušās būves datētas ar 1874.-1884. gadu. No tiem laikiem turpat blakus ceļam, kas ved uz molu, saglabājušies no ķieģeļiem būvēti šāviņu pagrabi. Netālu atrodas 1912.-1914. gadā būvēti betona kazemāti, kuros pirmās brīvvalsts laikā savus krasta apsardzes lielgabalus bija izvietojusi arī Latvijas armija. Padomju laikā šai vietā atradās trīs artilērijas iekārtas, kuras tika izmantotas krasta apsardzes artilērijas skolas kursantu apmācībai. Aizejot padomju armijai, no šejienes esot izvesti 600 vagoni ar artilērijas šāviņiem. Kreisais šāviņu pagrabs ir uzspridzināts, toties labais vēl ir saglabājies.

Šis ir unikāls objekts, kāda citur Baltijas jūras krastos nav. Ar 2003. gada Kultūras ministrijas rīkojumu tas nonācis valsts aizsardzībā.



Krasta apsardzes artilērijas kazemāti Mangaļsalā (1912.-1914.g.)


Artilērijas šāviņu pagrabs (1874.-1884.g.)


152 mm krasta apsardzes lielgabala pozīcija (1912.-1914.g.)



Mangaļsalas mols


Mangaļsalas krastā izskalots 18.-19.gs. burinieka vraks


Dzelzsbetona kuģa vraks Mangaļsalas piekrastē. Kuģis saucies "Lady Cotlin" un kuģojis zem Zviedrijas karoga. 1951. gada novembrī stipras vētras laikā tas vedis uz Rīgu sāls kravu. Pēc aculiecinieku teiktā, visa komanda bijusi piedzērusies, tāpēc kuģis pagājis garām Rīgas jūras vārtiem gandrīz par kilometru un uzskrējis uz sēkļa ap 400 m no krasta. Kuģa korpuss pārlūzis uz pusēm. Kuģa komandu izglābuši padomju robežsargi, kravas atliekas savāktas, bet pats vraks atstāts. Ik gadus vētras pieskalo vraku tuvāk krastam un pamazām to iznīcina.