Pilsētas un piepilsētas mežsaimniecības sniegto sociālo labumu apskats Eiropā (Dr. Amy Stewart, Meža pētniecības aģentūra, Lielbritānija)

Drukāt
Pilsētas un piepilsētas mežsaimniecības sniegto sociālo labumu apskats Eiropā (Dr. Amy Stewart, Meža pētniecības aģentūra, Lielbritānija)

17.03.2011

Turpinām tēmu par Briseles seminārā dzirdēto.

Foto: I.Zihmanis

Pilsētas un piepilsētas mežsaimniecības sniegto sociālo labumu apskats Eiropā (Dr. Amy Stewart, Meža pētniecības aģentūra, Lielbritānija)

 Pieaugot urbanizācijas līmenim, ir skaidrs, ka pastiprināti jāpievēršas pilsētu un piepilsētu mežiem kopā ar to daudzajām funkcijām, ja vēlas, lai meži sniegtu maksimālu labumu sabiedrībai.

Vides aizsardzības vērtības:

  1. Gaisa kvalitātes uzlabošana. Koki jāizvieto tuvāk pie piesārņojuma avotiem. Skuju koki ir efektīvāki nekā lapu koki, taču tie ir arī uzņēmīgāki pret gaisa piesārņojumu. Piemērotākās sugas gaisa kvalitātes uzlabošanai ir priede, lapegle un bērzs. Taču dažas sugas, piemēram, ozoli, vītoli un papeles, ja tās sastādītas pārāk lielos apjomos, var pat pasliktināt gaisa kvalitāti, izdalot gaistošus organiskos savienojumus.
  2. Pilsētas klimata mīkstināšana. Pie šī efekta pieder gaisa temperatūras pazemināšana un vēja ātruma samazināšana. Svarīgs ir koku izvietojums – efektīvākie ir koki, kas stādīti austrumu un dienvidu rietumu pusē. Lapu koki šai ziņā ir efektīvāki nekā skuju koki. Taču koki var arī paaugstināt gaisa temperatūru, traucējot gaisa cirkulāciju. Pret vēju ir efektīvākas koku grupas, nevis atsevišķi koki.
  3. Lietus ūdeņu noteces un plūdu mazināšana, kā arī ūdens kvalitātes uzlabošana.
  4. Trokšņu līmeņa mazināšana. Koki jāstāda joslās tuvāk trokšņa avotam.
  5. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, sevišķi attiecībā uz putnu un kukaiņu sugām.

 Sociālās vērtības:

  1. Rekreācija, fiziskās un garīgās veselības līmeņa celšana. Svarīga ir ne tikai meža esamība, bet arī pieejamība – attālums no dzīvesvietām, ceļu un sabiedriskā transporta tīkls. Dažādām iedzīvotāju grupām un sabiedrības slāņiem ir dažāds meža apmeklējuma līmenis.
  2. Sociālie kontakti. Meža vide kopumā veicina kontaktēšanos starp cilvēkiem no dažādām sociālajām grupām un sabiedrības slāņiem. 
  3. Izglītība un apmācība. Daudziem cilvēkiem ir ierobežots kontakts ar mežu un dabu. Tāpēc to nodrošināt ir svarīgs pilsētas un piepilsētas mežu uzdevums, iesaistot skolas un bērnudārzus, kā arī ierīkojot dabas takas un apmeklētāju centrus. Ļoti svarīgi ir iesaistīt bērnus – jo vairāk laika bērni pavada mežā, jo lielāka varbūtība, ka viņi to darīs, arī būdami pieauguši.
  4. Estētika un dzīves vides kvalitāte. Bieži vien cilvēki uztver mežu kā nedrošu un bīstamu vietu zemā labiekārtojuma līmeņa un kriminogēnās vides dēļ. Drošības sajūtu palīdz celt laba meža caurredzamība, sakoptība un acīmredzamas labiekārtojuma un uzraudzības pazīmes.

 Galvenās pazīmes, kas traucē pilnvērtīgu meža sociālo izmantošanu:

  1. Labiekārtojuma, tai skaitā solu, tualešu un rotaļu laukumu trūkums.
  2. Antisociālas uzvedības iespējamība, tai skaitā alkoholiķu, narkomānu un noziedzīgu elementu klātbūtne.
  3. Suņu un suņu mēslu klātbūtne.
  4. Atkritumu, postījumu un grafiti klātbūtne.
  5. Dažādības trūkums un pārāk vecmodīga ainavu arhitektūra.

 Ekonomiskās vērtības.

Meža sniegtos labumus bieži vien ir grūti novērtēt naudas izteiksmē. Taču tādi mēģinājumi ir bijuši, un ir arī pazīmes, ka pilsētas un piepilsētas mežiem ir liela pozitīva ietekme uz ekonomisko stāvokli. Eiropā šī joma ir maz pētīta, taču daudzi šādi pētījumi veikti ASV, kur aprēķināts, cik liela ekonomiskā vērtība ir gaisa kvalitātes uzlabošanai, ūdens noteces mazināšanai, enerģijas patēriņa samazināšanai un estētiskajai vērtībai. Pastāv arī speciāla vērtēšanas programmatūra, piemēram, „i-Tree”.

Meža klātbūtne nāk par labu arī jaunu darba vietu radīšanai, jauna biznesa uzsākšanai un apvidus pievilcībai patērētāju un investoru acīs. Mežs un apstādījumi ceļ arī apkārtnē esošo nekustamo īpašumu vērtību.