N. Ušakova uzruna svinīgajā Rīgas domes 18. novembra sēdē. Starp nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem arī “Rīgas meži” ieguldījums pilsētas parku sakopšanā

Drukāt
N. Ušakova uzruna svinīgajā Rīgas domes 18. novembra sēdē. Starp nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem arī “Rīgas meži”  ieguldījums pilsētas parku sakopšanā

21.11.2016

Dārgie kolēģi, dārgie draugi!

Pēdējos astoņos gados esam iedibinājuši labu tradīciju – katru gadu 18. novembrī, atzīmējot mūsu valsts Neatkarības dienu, atskatāmies uz paveikto aizvadītajā gadā. To darām, jo, manuprāt, vienīgais pareizais veids kā stiprināt mūsu valsts nākotni, ir darbi, kas paveikti reālajā dzīvē. Šogad šo tradīciju turpināsim un koncentrētā veidā sniegšu atskaiti par paveikto plašākā laika posmā – par diviem domes sasaukumiem kopš 2009. gada.

Sociālais atbalsts.
 
No 2009.gada līdz 2016.gadam sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem atvēlēti vairāk nekā 400 miljoni eiro. No 15 sociālajiem pabalstiem desmit ir pēc Rīgas domes iniciatīvas ieviestie.
Dubultots finansējums sociālajiem pakalpojumiem kopš 2009.gada – no 20 līdz 42 miljoniem eiro gadā.

Šo gadu laikā Rīgas dome ievērojami paplašinājusi to pasažieru kategoriju skaitu, kas saņem atlaides pilsētas sabiedriskajā transportā, piem., nestrādājošie pensionāri, visi skolēni, pedagogi u.c.

No 1.decembra atlaides mēneša biļetēm saņems visi Rīgas bērnudārzu darbinieki – pedagogi, auklītes un tehniskais personāls, kā arī skolu tehniskie darbinieki. Atvieglojumus saņems arī Kultūras ministrijas padotībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogi.

Liels izaicinājums bija  pašvaldības apmaksātu brīvpusdienu nodrošināšana Rīgas skolu 5. - 9. klašu skolēniem, sākot ar šo mācību gadu. Brīvpusdienas saņem  gandrīz 28 000 bērnu. Brīvpusdienas saņem arī desmito un divpadsmito klašu skolēni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.

No nākama gada bezmaksas sāksim ēdināt bērnudārzu audzēkņus no trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm.

Veikta pašvaldības piecu Sociālo dienestu un Sociālo jautājumu centra reorganizācija, izveidojot vienu – Rīgas Sociālo dienestu. Veikta sešu bērnu namu reorganizācija, izveidojot Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centru. Izveidots Rīgas patversmes dienas centrs bezpajumtniekiem. Sākts sniegt jaunu sociālo pakalpojumu veidu - īslaicīgās mītnes pakalpojumu Burtnieku ielā 37. Izveidots un veiksmīgi darbojas Zvanu centrs senioriem. Atklāts jauns Sociālā dienesta teritoriālais centrs “Imanta”, decembrī būs jauns teritoriālais centrs “Daugava”.

Veselības aprūpe.

Rīgas 1.slimnīcas attīstībā ir ieguldīti gandrīz 24 miljoni eiro. Rekonstruēti astoņi slimnīcas korpusi. Rekonstruēti trīs poliklīniku korpusi - poliklīnikas “Bruņinieku” ēka, bērnu veselības centrs - "Šarlotes poliklīnika", kā arī renovētajā 22. korpusā izvietotas ģimenes ārstu prakses. Izbūvēts jauns operāciju bloks ar sešām operāciju zālēm un intensīvās terapijas nodaļu. Ir atklāts diagnostikas bloks. Nopirkta Baltijā modernākā magnētiskās rezonanses iekārta. Atvērta jaunā ginekoloģijas nodaļa. Renovēta vēsturiskā fasāde.

Rīgas 2. slimnīcā ir veikta ēkas iekštelpu renovācija, remonta darbi neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļās. Slimnīca turpinās pilnveidot pakalpojumu sniegšanu traumatoloģijā un ortopēdijā -  iepirkta modernāka aparatūra un palielināts operāciju skaits.

2014. gadā jaunizbūvētajā Imantas 8.līnijas pašvaldības sociālā dzīvojamā mājā izvietota jauna pašvaldības poliklīnika "Imanta". Un šī ir pirmā jaunā poliklīnika, kas ir uzbūvēta Rīga kopš 1991.gada.

Rīgas dzemdību namā atklāja pilnībā jaunu, Baltijā modernāku Dzemdību centru. Renovēti vairāki Dzemdību nama stāvi, veikta ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, izveidotas jaunas ģimenes palātas, pirmajā stāvā izveidots moderns Perinatālas diagnostikas centrs. Notiek fasādes siltināšana.

Apvienotas Rīgas poliklīnikas, izveidojot SIA “Rīgas veselības centrs”. Ir uzsākti “Rīgas veselības centra” filiāles „Iļģuciems” ēkas Sēlpils ielā 15 apjomīgi renovācijas darbi, kas ilgs līdz pat nākamajam pavasarim.

Dzīvojamā fonda paplašināšana.

Kopumā pēdējo astoņu gadu laikā no jauna būs uzceltas vai rekonstruētas 20 dzīvojamās mājas ar 2203 dzīvokļiem. Ir izremontēti 640 atsevišķi dzīvokli. Rezultātā rinda ir samazinājusies divkārtīgi – no 10 000 līdz 5000 rindā gaidītāju.
Ir pieņemts lēmums par jaunu piecu sociālo māju būvniecību Bolderājā.

Skolas.

Kopš 2009. gada Rīgas pašvaldība skolu un bērnudārzu remontdarbos ir ieguldījusi vairāk nekā 200 miljonu eiro. Pilnībā renovētas vai restaurētas 17 skolu ēkas. Remontdarbu programmu ietvaros Rīgā nosiltinātas ēku fasādes 46 skolām. Restaurētas un dekoratīvi izgaismotas 23 vēsturiskās skolu fasādes.

33 skolās izremontētas sporta zāles, 23 skolās veikta aktu zāļu renovācija un 25 skolās veikta aprīkojuma uzstādīšana. 15 skolās ir savestas kārtībā virtuves. Ūdens un kanalizācijas sistēmas atjaunotas 26 skolās. Elektroinstalācija nomainīta 14 skolās. Žogi nomainīti pie 13 skolām, celiņi atjaunoti pie deviņām skolām.

Piecu gadu laikā pie 35 pilsētas izglītības iestādēm ir ierīkoti mākslīgā seguma "mini-pitch" futbola laukumi, 25 fizisko aktivitāšu laukumi pie skolām vairākās pilsētas apkaimēs, kas pieejami visiem apkārtnes iedzīvotājiem un 20 jauni stadioni ar futbola laukumiem.

Ir uzsākta jauna programma viena miljona eiro apmērā, kas ļāva šovasar skolām un bibliotēkām piegādāt 1395 datorus.

Bērnudārzi.

2009. gadā galvaspilsētā joprojām vēl bija pieci bērnudārzi, kuros bija ogļu katlumājas. Tagad tādu vairs nav. Toties remontdarbu programmu ietvaros Rīgā 62 bērnudārziem  ir nosiltināti jumti un fasādes, atjaunoti celiņi pie 72 bērnudārziem, uzstādīti jauni rotaļu laukumi 147 bērnudārziem, nomainīti žogi pie 69 bērnudārziem. 61 pirmsskolai tagad ir jaunas, mūsdienīgi aprīkotas virtuves.

Ja 2009. gadā aktuālajā rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm gaidīja ap 7000 mazuļu, tad tagad rindā uz pašvaldības bērnudārzu ir mazāka par 900 bērniem.

Mēs esam atvēruši 189 pirmsskolu grupas, tajā skaitā 152 ar izglītības programmu valsts valodā un 37 ar izglītības programmu mazākumtautību (krievu) valodā, kas dod vietu ap 4000 bērnu.

Ir noslēgti sadarbības līgumi ar 132 privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, paredzot līdzfinansējumu 173 eiro mēnesī vienam bērnam, kurš apmeklē privāto pirmsskolu. Līdzfinansējums tiek maksāts 5629 bērniem.
No šā gada 1. jūnija Rīgas pašvaldība nodrošina aukļu pakalpojuma līdzfinansēšanu. 116 eiro mēnesī  par katru bērnu saņem vairāk nekā 400 aukles, kuras pieskata vairāk nekā 800 mazuļu.

Parki, atpūtas zonas.

A.Deglava un A.Saharova ielas krustojuma rajonā tika izveidots pirmais jaunais parks kopš neatkarības atjaunošanas – Pļavnieku parks.

Rekonstruēts Grīziņkalna parks, Ziedoņdārzs un Miera dārzs.

Sakārtota bijusī izgāztuve A.Deglava ielā, kuras vietā vairāk nekā 20 hektāru platībā izveidota zaļa teritorija un uzbērts 35 metrus augsts kalns, kā arī izveidots sporta un aktīvās atpūtas komplekss sešu hektāru platībā. 2017. gadā šāds sporta un aktīvās atpūtas komplekss tiks izveidots bijušā LU stadiona vietā.

Lucavsalā izveidoti veseli divi parki apmēram 30 ha platībā, kas ļāvis šai vietai pēdējos gados kļūt par populāru koncertu un festivālu vietu. Slavenās grupas Red Hot Chilli Peppers nākamajā vasarā paredzētais koncerts ir spilgts apliecinājums tam. Atjaunots un labiekārtots Anniņmuižas parks, izveidots Erevānas dārzs.

Šogad sarīkojām metu konkursus Aldara parka un Mūkusalas promenādes sakārtošanai, kas dos iespēju turpināt darbu pie šo teritoriju pilnīgas rekonstrukcijas.

Katru gadu pagarinot par apmēram puskilometru tiek veidota un labiekārtota Ķengaraga promenāde. Izbūvēts Spīķeru kvartāls un promenāde un sākušies Juglas promenādes labiekārtošanas darbi.

Atjaunots AB dambis, uz kura plānots izbūvēt vietu gigantiskam Latvijas valsts karogam. Izveidotas jaunas peldvietas Lucavsalā, Rumbulā un Ķīpsalā.

Kultūras iestāžu remonts.

Rekonstruēts M.Čehova Rīgas krievu teātris, Kultūras pils „Ziemeļblāzma”, šogad durvis vēra atjaunotais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Sākta VEF Kultūras pils atjaunošana, ir noteikti skaidri Mežaparka Lielās estrādes pārbūves termiņi.

Grausti.

Lai veicinātu īpašniekos vēlmi sakārtot īpašumu, graustiem aktīvi tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme (3%), kāda, piem., šogad tika piemērota 483 ēkām. Par padarīto graustu likvidēšanā liecina sakārtoto objektu dinamika: ja 2011.gadā tie bija 16 objekti, tad šogad tie bija jau 137 objekti. Kopā jau 555 grausti.

Iekšpagalmi.

Rīgas dome ir sākusi īstenot apjomīgu pilsētas iekškvartālu sakārtošanas programmu. Šobrīd ir saremontēta vairāk nekā puse no pilsētas iekšpagalmiem, pašvaldība tam jau atvēlējusi kopumā apmēram 25 miljonus eiro. Tā turpināsies līdz tiks izremontēti visi iekšpagalmi, kur pašvaldība, atbilstoši normatīvajām prasībām, drīkst ieguldīt savus līdzekļus.

Satiksmes infrastruktūras objekti.

Ielu remontu un jaunu satiksmes objektu būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 300 miljoni eiro. Pabeigta Dienvidu tilta 3. Kārta, Viestura prospekta Zemgala gatves jaunais pārvads. Pavasarī sāks būvēt pārvadu Sarkandaugavā.

Rekonstruēta Salu tilta lielākā daļa, turpinās tilta pār Mazo Daugavu pārbūve un Salu tilta nobrauktuvju/uzbrauktuvju remonts.

Sākti centrālo ielu remonti – Brīvības iela, Lāčplēša iela, Kr. Barona iela, Raiņa bulvāris, Avotu iela u.c. Nākamgad cita starpā plānots remontēt Kr. Valdemāra, Elizabetes, Dzirnavu un Stabu ielu.

Atjaunoti vairāki satiksmes pārvadi, tostarp pār dzelzceļu K.Ulmaņa gatvē, A.Deglava pārvads, Zemitānu pārvads un Bieķēngrāvja pārvads.

Šajā laika posmā Rīgai tika un vēl pakāpeniski līdz 2019. gadam tiks  piegādāti 175 jauni autobusi, 125 jauni trolejbusi un 46 jauni zemās grīdas tramvaji.

Izveidoti divi jauni sabiedriskā transporta autobusu maršruti, Nr.60 Ķengarags-Ziepniekkalns un Nr.58 Purvciems – Vecmilgrāvis.

Sabiedrības integrācijas joma.

Kopš 2011. gada Rīgas dome organizē latviešu valodas kursus. Pa šo laiku kursus apmeklēja vairāk nekā 8000 rīdzinieki.

Piemiņas vietas.

Rīgas pašvaldība no 2009. gada Brāļu kapu memoriālā ansambļa restaurācijai piešķīrusi aptuveni 800 000 eiro. Lielākie ieguldījumi veikti pēdējos gados, gatavojoties Rīgas Brāļu kapu simtgadei. Par šo summu atjaunoti celiņi, terase, žogs, kāpnes, sienas.

Pašvaldībai ieguldot  vairāk nekā 200 000 eiro, atklāta Torņakalna memoriāla otrā kārta – skulpturāls ansamblis, kuru iepriekšējās domes tā arī nebija spējušas pabeigt kopš pieminekļa uzstādīšanas 2001.gadā.

Pašvaldība, vienojoties ar baznīcu, pārņems arī Lielos kapus, lai tos turpmāk uzturētu pienācīgā kārtībā.

Tūrisms.

Kopš 2009. gada, kad uzsākts aktīvs darbs pie Rīgas reklamēšanas pasaulē, tūristu skaits ir audzis vairāk kā trīs reizes. 2009.gadā galvaspilsēta uzņēma apmēram 660 000 viesus, bet paredzams, ka 2016.gadā to skaits pārsniegs divus miljonus.
Kopā Rīgu pa šiem gadiem ir apmeklējuši 10 230 000 tūristi.

Rīgu visbiežāk apmeklējuši cilvēki no Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un Lielbritānijas.

Rīga arvien vairāk iezīmējas kā gastronomijas tūrisma galamērķis. Tam par godu Rīga nākamgad kļūs arī par Eiropas gastronomijas reģionu 2017.

Drošība.

Pēdējo astoņu gadu laikā Rīgas pašvaldības policija augusi gan darbinieku skaita ziņā, gan tai uzticēto pienākumu izpildes un atbildības ziņā. Ja institūcijas pastāvēšanas sākumā pilsētas policijā strādāja 130 darbinieki, tad tagad sabiedrisko kārtību pilsētā nodrošina jau tūkstotis pašvaldības policistu. 2009.gadā pašvaldības policijā tika izveidota Tūrisma nodaļa.

2013.gadā darbu uzsāka Specifisko uzdevumu nodaļa, kuras galvenais  darbs  bija apreibinošo augu maisījumu tirdzniecības apkarošana. Nu šī vairs nav pilsētai aktuāla problēma, bet nodaļa turpina strādāt citos virzienos, piemēram uzrauga pārkāpumus prostitūcijas jomā un akcizēto preču nelegālās aprites jomā. Šajos virzienos nodaļai ir cieša sadarbība ar Valsts policiju.

Iedzīvotāju uzticība pašvaldības policijai ar gadiem aug, pieaug arī policijā saņemto izsaukumu skaits, kas 2003.gadā bija 28,5 tūkstoši, 2015. gadā – 70 500, bet pēdējo astoņu gadu laikā izsaukumu skaits kopā sasniedz teju pusmiljonu.

Ir izstrādāta RPP mobilā aplikācija viedtālruņiem, kur iedzīvotājam iesniedzot informāciju policijai, uz to tiek reaģēts un par rezultātu paziņots informācijas sniedzējam.

Pilsētas publiskajās vietās un pie pašvaldības  iestādēm Rīgas pašvaldība ir uzstādījusi vairāk kā 1100 videonovērošanas kameras, no kurām apmēram 750 videokameras ir pie izglītības iestādēm. Sabiedriskās kārtības uzraudzīšanai pilsētas publiskajās vietās Videonovērošanas centra pārraudzībā darbojas 120 videonovērošanas kameras. Pēdējo astoņu gadu laikā videocentra darbinieki caur kameras aci konstatējuši vairāk nekā 12 000 pārkāpumu.

Svētki.

Ar katru gadu aizvien lielāku rīdzinieku un pilsētas viesu atsaucību ir guvuši svētku pasākumi. Mēs sākām ar plašu pasākumu programmu 4. maijā atzīmēt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienu, ieviesām Līgo svētku svinēšanu 11. novembra krastmalā. Šogad Rīgas svētku pasākumus trijās dienās augustā kopumā apmeklēja vairāk nekā 150 000 rīdzinieku un pilsētas viesu. Esam ieviesuši jaunu tradīciju – Jaunā gada sagaidīšana 11. novembra krastmalā.

Par vienu no pilsētas vizītkartēm kļuvis ikgadējais festivāls Staro Rīga, kurš mūsu visus priecē arī šajās dienās.

Un nobeigumā pāris patīkami fakti. No 2010. gada pašvaldības ūdeņos ielaisti vairāk nekā 2,22 miljoni dažādu sugu zivju mazuļi. Savukārt Zoodārza ir atjaunota Lauvu māja un drīz sāksies „Āfrikas savannas” projekta īstenošana.

Noslēgumā vēlos teikt, ka man tiešām paveicies šos astoņus gadus kopā strādāt ar apmēram 25 000 cilvēku lielu komandu – no centrālās administrācijas līdz pat bērnudārzu auklītēm. Viņi visi ir īsti darītāji! Tikai pateicoties viņiem Rīgai ir izdevies to visu paveikt. Paldies jums un priecīgus svētkus!