Padarītais un plānotie darbi Mežaparkā

Drukāt

11.05.2020

 Mežaparkam raksturīgā priežu meža ainavu kopšanas darbi palīdzēs saglabāt un nodrošinās nākotnes attīstību mežaparka teritorijā esošajām Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem 2180 “Mežainas piejūras kāpas” un 9010* “Veci vai dabiski boreāli meži” atbilstošajām mežaudzēm

 Priežu meža ainavas kopšanas darbi Mežaparkā tiek veikti jau otro gadu. Meža kopšanas darbi atbilstoši Mežaparka meža apsaimniekošanas plānam tika uzsākti 2019.gada ziemas un pavasara periodā, kad darbi tika veikti 8,75 ha lielā platībā, izcirsto koku apjoms bija 300m3, no kuriem galvenokārt bija lapu koki. Tas iezīmēja jaunu lappusi Mežaparka attīstībā. 2019/2020.gada sezonā izkopti 32 ha, izcirsto koku apjoms 800 m3, no kuriem 80% lapu koki. Kopšanas darbi tiek veikti klusajā ziemas sezonā, lai pēc iespējas mazāk traucētu Mežaparka apmeklētājiem un pārtraukti līdz ar putnu ligzdošanas perioda sākumu pavasarī. Galvenais uzdevums meža kopšanai ir saglabāt un nodrošināt ilglaicīgu Mežaparkā esošo mežaudžu dabisko vērtību saglabāšanu. Lielākā daļa (vairāk nekā 90% no meža platības) Mežaparka mežaudzes gan pēc agrāk veikto izpēšu, gan pēdējo gadu dabas vērtību kartēšanas rezultātā iegūtiem datiem atbilst ES biotopu Mežainās piejūras kāpas (kods 2180) vai vecu vai dabiski boreālo mežu (kods 9010*) kritērijiem, tajā pašā laikā Mežaparkā ir reģistrēti 62 dižkoki un papildus vairāk nekā 700 liela izmēra, virs 200 gadu vecas priedes. Papildus tam Mežaparkā ir veiktas vairākas dabisko vērtību inventarizācijas, uz kurām pamatojoties 2013.gadā tika izstrādāts un apstiprināts Mežaparka lokālplānojums1, kā arī 2017.gadā apstiprināts Mežaparka meža apsaimniekošanas plāns2.

Mežaparka lokālplānojuma izpētes materiālos un no tiem izveidotajā paskaidrojuma daļā ir dotas skaidras norādes attiecībā uz priežu mežaudžu saglabāšanu Mežaparka apstādījumu un dabas teritoriju zonā, kas aizņem pārliecinoši lielāko Mežaparka teritoriju: gan teritorijās ar augstu bioloģiski vērtīgu mežaudžu īpatsvaru (A1), gan pārējās apstādījuma un dabas teritoriju zonējuma daļās. Šīs norādes ir veicami pasākumi, kas nodrošina vērtīgo priežu meža biotopu saglabāšanu. Skaidri norādīta vietējo un invazīvo, Mežapaka dabiskajiem apstākļiem neraksturīgo koku un pameža krūmu izciršana kā viens no būtiskākajiem un efektīvākajiem pasākumiem, kas norādīts arī lokālplānojuma saistošo noteikumu plānotās (atļautās) izmantošanas aprakstā apstādījumu un dabas teritorijām. Šie apsvērumi ņemti par pamatu, sagatavojot Mežaparka meža apsaimniekošanas plānu. Kaut arī ainavu ciršu piemērošanas nosacījumi3 min daudzpusīgas ainavas veidošanu, kā vienu no priekšnosacījumiem ainavu ciršu veikšanā, tomēr tas nevar notikt uz dabisko vērtību pazaudēšanas rēķina. Pētījumi par priežu mežu sinantropizāciju (biotopam neraksturīgu sugu ieviešanās) un eitrofikāciju (augiem pieejamo barības vielu pieaugums augsnē)4 un vadlīnijas dabisko biotopu apsaimniekošanai5 kā veicamos pasākumus biotopu kvalitātes uzlabošanai un biotopam raksturīgo sugu daudzveidības palielināšanai iesaka: mirušās koksnes apjoma palielināšanu, atvērumu veidošanu, kontrolēto dedzināšanu un krūmu stāva vietējo un invazīvo sugu ciršanu. No visiem minētajiem pasākumiem Mežaparka teritorijā iespējami ir atsevišķu atvērumu veidošana (necērtot priedes) un lapu koku sugu ciršana.

Apsaimniekojot Mežaparka mežaudzes, tieši priežu audžu ilglaicīga uzturēšana un attīstība ir primārais uzdevums, atsevišķās vietās tam upurējot ainavisko vērtību, ko dod atsevišķu vietējo vai invazīvo lapu koku sugu koku klātbūtne Mežaparka ainavā. Mežaparkā tiks saglabāta daļa no lapu kokiem, gan dendroloģiski vērtīgu stādījumu vietās atbilstoši lokālplānojumam, gan vietās, kur tie neapdraud priežu audžu pastāvēšanu ilgtermiņā. Vietējo vai invazīvo sugu lapu koki pirmkārt tiks izcirsti mežaudzēs, kuras pārsniedz 140 gadu vecumu, kā arī tajās, kurās uzskatāmi jau šobrīd izveidojusies dažāda vecuma priežu koku sabiedrība.

Maldīgs ir arī priekštats, ka intensīvā lapu koku un krūmu klātbūtne priežu mežā vairo mežaudzes raksturīgo bioloģisko daudzveidību. Tieši otrādi - biezais krūmu un koku segums traucē dažādu augu un kukaiņu sugu, kas raksturīgas priežu mežam, attīstībai un eksistencei. Lielai daļai augu un kukaiņu sabiedrības pārstāvjiem, kas dzīvo priežu mežā, tai skaitā arī retiem un aizsargājamiem, ir līdzīgas prasības pēc gaismas un telpas apstākļiem kā priedei.  

Koku ciršana notiek, izmantojot ainavu izlases, ainavu kopšanas un speciālās ainavu cirtes. Atšķirībā no koku apsaimniekošanas parkos, iekšpagalmos u.tml., mežos un mežaparkos tiek apsaimniekota mežaudze kopumā. Tas pats attiecas arī uz koku ciršanu – izvēloties cērtamos un paliekošos kokus, tiek vērtēta ne tikai to dzīvotspēja un ainaviskums, bet arī tas, kādu iespaidu tie atstās uz mežaudzi kopumā, gan uz tās spēju pastāvēt ilgtermiņā, gan uz tās noturību pret apkārtējiem vides apstākļiem utt. Tāpēc mežu un mežaparku apsaimniekošanā vērtība ir nevis katrs atsevišķs tās koks, bet gan mežaudze kopumā. Tāpēc viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ne tikai Mežaparkā, bet Rīgas pilsētas mežos vispār, ir vietējo un invazīvo lapu koku un krūmu sugu izciršana. Priedes tiek cirstas tikai gadījumā, kad tās ievērojami nomāc bioloģiski vecākās un vērtīgākās priedes vai tās pārlieku konkurē sava starpā, sevišķi tas attiecas tieši uz Mežaparku. Vietās, kur jau ir notikusi vietējo un invazīvo lapu koku un krūmu sugu izciršana, sākotnēji nav plānota mākslīga priežu stādīšana, bet gan dabiskās atjaunošanās veicināšana, kā rezultātā tiks saglabāts tieši Mežaparkā augošo priežu ģenētiskais materiāls. Dabiskās atjaunošanās veicināšanai tiks skarificēta augsnes virskārta vietās, kur, izcērtot vietējās un invazīvās  lapu koku sugas, ir izveidojušies lielāki atvērumi palikušo priežu vainagu klājā. Tādā veidā radīsim labvēlīgus apstākļus jauno priežu dīgšanai un attīstībai. Tikai gadījumā, ja šādas darbības nenesīs vēlamo rezultātu, tiks organizēta mākslīga priežu atjaunošana ar augstvērtīgu stādāmo materiālu. Lai palīdzētu jaunajiem kociņiem augt un attīstīties, tiek plānota arī pameža krūmu regulāra izpļaušana, kas faktiski gar lielākajiem Mežaparka ceļiem notiek jau vairākus gadus. Šīs darbības rezultātā saskaņā ar LLU Meža fakultātē veiktajiem pētījumiem6 ir konstatēts, ka vietās, kur invazīvās sugas regulāri tiek izpļautas, meža zemsedzē atgriežas šādām augsnēm raksturīgās sugas – mētras, graudzāles un lakstaugi, kas veicina arī bioloģiskās daudzveidības palielināšanos. Pat neveicot augsnes skarifikāciju, atsevišķās vietās pagājušā gadā koptajās vietās jau ir novērojama priedes dabiskā atjaunošanās, tieši papildus gaismas pieejamības un samazinātas konkurences dēļ.

Darbu plāns pirms to uzsākšanas un arī pēc pirmā gada rezultātiem tika vairākkārtīgi izvērtēts ar vadošo vides un dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Vides aizsardzības kluba speciālisti atzina, ka priedēm Mežaparkā nepieciešama cilvēku palīdzība un, veicot meža kopšanas darbus plānotajā veidā un apjomos, vērtīgo priežu mežaudžu, kā arī atsevišķo vērtīgo koku mūžu iespējams būtiski paildzināt un noturēt priedi kā valdošo sugu Mežaparkā.

Saskaņā ar Mežaparka meža apsaimniekošanas plānu līdz 2026.gadam paredzēts veikt kopšanu 2/3 no Mežaparka teritorijas, kas ir 289 ha. Pievienotajā ilustratīvajā materiālā var redzēt jau izdarīto un nākamajā sezonā plānoto darbu izvietojumu. 2020/2021.gada sezonā darbi paredzēti 52 ha platībā, galvenokārt lokālplānojuma noteikto apstādījumu un dabas teritorijas A3 un A2 zonās, kā arī pirmo reizi dabiski vērtīgākajā A1 zonā. Šie plāni var tikt nedaudz mainīti. Tam par pamatu var būt meža sanitārais stāvoklis, neparedzami vides apstākļi vai kādi citi faktori. Jau pašlaik tiek izskatīta iespēja neveikt kopšanas vietās, kurās ir izteikti mitrākas augsnes, jo šādās vietā ir praktiski grūti nodrošināt dabisku priežu atjaunošanos.