Pārdaugavas iecirknis

Drukāt
Pārdaugavas iecirknis

Apsaimnieko Rīgas dārzus un parkus Daugavas kreisajā krastā. 

Lielākie parki: Arkādijas parks, Uzvaras parks, Dzegužkalna parks, Nordeķu parks, Māras dīķa apstādījumi, Ēbelmuižas parks.

Parka nosaukums satur saiti uz parka atrašanās vietu kartē www.balticmaps.eu. Pēc saites atvēršanas karti iespējams pietuvināt un attālināt.





Foto: F64

Pārdaugavas iecirkņa objektu saraksts

Akmens tilta apstādījumi

Anniņmuižas bulvāra un Vecumnieku ielas skvērs

Āgenskalna līča apstādījumi

Arkādijas parks

Viens no gleznainākajiem parkiem Rīgā. 1794. g. šeit tiek iekārtota izpriecu vieta, kurā notiek svētki, atrakcijas un teātra izrādes. 1852. g. šeit tiek ierīkots privāts atpūtas dārzs ar tropisko augu oranžērijām. 1896. g. dārza teritoriju iegādājas Rīgas pilsēta un nosauc to par Torņakalna parku. 1905. g. tiek uzsākta parka paplašināšana. Notiek jaunu stādījumu un zālienu ierīkošana, Mārupītes gultnes virziena maiņa, dīķu un ūdenskritumu izveidošana, tiltiņu izbūve un gājēju celiņu ierīkošana. 1910. g. pēc paplašināšanas darbu pabeigšanas parks tiek nosaukts par Arkādijas parku. 1914.-1918. g. Pirmā pasaules kara laikā parks tiek izpostīts. 1926.-1927. g. parks tiek atjaunots pēc A. Zeidaka projekta. 1950. g. tiek papildināti parka stādījumi.

Bāriņu un Talsu ielas skvērs

Bāriņu un E.Smiļģa ielas skvērs

Buļļu un Dzirciema ielas apstādījumi

Buru ielas skvērs

Daugavmalas apstādījumi

Dzegužkalna parks

Augstākā vieta Rīgā (28 m). Viens no skaistākajiem un interesantākajiem Rīgas parkiem. 19. gs. beigās skaisto skatu dēļ šeit esošā atpūtas vieta pamazām tiek iecienīta Rīgas iedzīvotāju vidū. 1893. g. G. Kufalts izstrādā parka ierīkošanas projektu. 1900.-1911. g. notiek parka iekopšanas darbi. 1929. g. tiek turpināta parka labiekārtošana pēc A. Zeidaka projekta, uzbūvēta estrāde un betona kāpnes. Pašreizējā izskatā parks rekonstruēts 1932. gadā.

Parkā aug virkne vietējo un introducēto koku sugu - Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia), baltsārtais Tatārijas sausserdis (Lonicera tatarica), parastā līcija (Lycium barbarum), sirmā spireja (Spiraea cana) u.c.

Dzirciema un Slokas ielas skvērs

Ēbelmuižas parks

F.Candera ielas skvērs

Furniera skvērs

Jaunatnes dārzs

Līdz 20. gs. 30. gadiem te atrodas privāts dārzs ar kāpnēm un atbalsta mūriem. 1952. g. dārza teritorija tiek labiekārtota, ierīkojot atpūtas vietas un bērnu rotaļu laukumus.

Parkā aug parastā priede (Pinus sylvestris), liepa (Tilia cordata), kļava (Acer platanoides) un introducētās koku sugas – papele (Populus sp.), Ledebūra lapegle (Larix ledebourii), pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea) u.c.

Jelgavas un Satiksmes ielas skvērs

Lucavsalas parks

Viens no jaunākajiem Rīgas parkiem, kas atklāts 2013. gadā bijušās degradētās teritorijas vietā. 1559. g. Lucavsala tiek pirmoreiz minēta vēstures avotos kā bruņinieku muiža. 1701. g. Ziemeļu kara laikā šai apkārtnē notikusi kauja starp zviedru un krievu armijas vienībām. 1904. g. Lucavsala tiek iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā. 2011. g. Rīgas dome pieņem lēmumu likvidēt šeit esošos mazdārziņus un ierīkot labiekārtotu atpūtas zonu. 2013. g. tiek atklāts labiekārtots atpūtas parks ar pludmali un lielāko bērnu rotaļu laukumu Rīgā.

Māras dīķa apstādījumi

Apkārtne minēta dokumentos jau 13. gs. Šai laikā te tiek uzceltas Doma baznīcas Māras dzirnavas, kas darbojas vairāk nekā 700 gadu. 17. gs. zviedru-poļu kara laikā šeit risinās vēsturiski notikumi, pēc kuru motīviem Rutku Tēvs (A. Mihelsons) saraksta romānu „Vella kalpi”. 18. gs. beigās -  iecienīta rīdzinieku atpūtas un izklaižu vieta ar atrakcijām un teātra izrādēm. 1924. g., pārplānojot Torņakalnu un Arkādijas parku, vecā dzirnavu ēka tiek nojaukta. 1930. g. Māras dīķī tiek ierīkota peldētava un laivu noma. 1959. g. tiek uzsākta apstādījumu rekonstrukcija, ierīkojot pastaigu celiņus, atjaunojot apstādījumus un saglabājot vecos kokus. 2013. g. pabeigta Māras dīķa apstādījumu rekonstrukcija, kurā gar Māras dīķi izveidots veloceliņa posms un veikta dīķa krastu nostiprināšana.

Apstādījumos aug vietējās un introducētās koku un krūmu sugas - āra bērzs (Betula pendula), melnalksnis (Alnus glutinosa), ošlapu kļava (Acer negundo), Tatārijas kļava (Acer tataricum), vilkābeles (Crataegus sp.), Dzumi ābele (Malus x zumi), forsītijas (Forsythia sp.) u.c.  

Mārupītes parks un Skulptūru dārzs

Šeit kādreiz atradušās Bieriņu un Budes muižu zemes, kurās līdz pat 19. gs. beigām bija saglabājusies laucinieciska viensētu vide. Šo vietu rīdzinieki iecienījuši pastaigām jau 18. gs. beigās. 1924. g. šī apkārtne tiek iekļauta Rīgas teritorijā.

20.gs. 70. gados rodas ideja ierīkot šeit tēlniecības centru un skulptūru parku, iesaistot apkārtnē esošās tēlnieku darbnīcas. 1975. g. tēlnieks I.Ranka ierīko šeit pastāvīgu savu darbu ekspozīciju. 80. gados šeit norisinās Mākslas dienas un tēlnieku simpoziji. 90. gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Tēlnieku parka projekta realizācija apstājas, taču skulptūras te var aplūkot joprojām.

Meteora (Kobes) dārzs

1864. g. tiek dibināta gumijas izstrādājumu rūpnīca „Meteors”, kurai piederējusi pašreizējā parka teritorija. 1963. g. apstādījumu teritorija tiek paplašināta, ierīkojot gājēju celiņus un atpūtas vietas. Ar Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes (Japāna) atbalstu šai vietā plānots ierīkot Kobes dārzu. Tas iecerēts kā japāņu stila dārzs. Parka iekārtošanas skices izstrādātas sadarbībā ar japāņu arhitektiem. Dārzā esošajā dīķī paredzēts izveidot mākslīgo pussalu un iestādīt ūdensrozes, bet apkārt dīķim izvietot akmens solus bez atzveltnēm, akmens torņus, sausu ūdenskritumu un terasi. Dārzā tiks izveidoti arī ziemciešu, kā arī citu augu un krūmu apstādījumi. Pašlaik pabeigta Kobes dārza ierīkošanas 1. kārta.

Parkā aug virkne vietējo un introducēto koku un krūmu sugu - parastā kļava (Acer platanoides), melnalksnis (Alnus glutinosa), Petrovska papele (Populus x petrowskyana), Holandes liepa (Tilia x europaea) u.c.

Nordeķu parks

Viens no vecākajiem parkiem Rīgā – tā pirmsākumi meklējami ap 1812. g. vai pat 18. gs. beigās. Līdz 1940. g. parka teritorija ir privāts īpašums, kurā atrodas augļu dārzs un kokaudzētava. 1968. g. tiek uzsākta parka iekārtošana, izveidojot nelielu dīķu sistēmu, uzceļot koka tiltiņus un saglabājot veco koku audzi. Daļa vecāko koku saglabājusies no savvaļas audzes un sasniedz dižkoku izmērus. Vasarās parks kļūst par apkārtējo iedzīvotāju iecienītu atpūtas vietu. 2005. g. parkā notiek starptautisks simpozijs „Tēlniecības desants”, kura ietvaros parkā izvietotas skulptūras.

Parkā aug 15 vietējās un 31 introducētā koku un krūmu suga - parastais ozols (Quercus robur), melnalksnis (Alnus glutinosa), parastā priede (Pinus sylvestris), Eiropas lapegle (Larix decidua), Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra), pīlādžlapu sorbārija (Sorbaria sorbifolia), strautu sniegoga (Symphoricarpos albus), spirejas (Spiraea), vārpainā korinte (Amelanchier spicata), Lemuāna deicija (Deutzia x lemoinei) u.c.

O.Vācieša un Mazās Nometņu ielas apstādījumi

Pilsoņu un Ventspils ielas skvērs

Raņķa dambja apstādījumi

Raņķa dambja, Meža un Rainberga ielas skvērs

Slokas un Kuldīgas ielas skvērs

Slokas un Pulka ielas skvērs

Skvēra teritorijā atrodas piemineklis stilizētas bruņumašīnas izskatā, kas veltīts Latvijas armijas 1. Bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem, kuri krita Brīvības cīņu Cēsu kaujās. Piemineklis atklāts 1939. gadā un padomju varas gados saglabājies neskarts, jo atradies slēgtas karaspēka daļas teritorijā.

Spilves skvērs

Veidots pirmās neatkarīgās Latvijas laikā kā Spilves lidostas apstādījumi baroka stilā. Apstādījumu veidošana turpinājusies arī padomju varas gados. 2012. g. veikta skvēra apstādījumu rekonstrukcija.

Sudrabkalniņa skvērs

Tekstilnieku parks

Parku 19. gs. iekārtojis vietējās tekstilfabrikas īpašnieks. 2013. g. sākti parka sakārtošanas darbi.

Torņakalna pieminekļa apstādījumi

Uzvaras parks

17. gs. šeit tiek uzbūvēti nocietinājumi un noteikts apbūves aizliegums. 1908. g. pēc šī aizlieguma atcelšanas tiek nolemts izveidot parku. 1910. g. notiek parka atklāšana, kas veltīta 200 gadu jubilejai kopš Rīgas pievienošanas Krievijai. Uz koku stādīšanu parkā ierodas Krievijas imperators Nikolajs II. 1923. g., Latvijai iegūstot neatkarību, parks tiek pārdēvēts par Uzvaras parku par godu Latvijas valsts uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1930. g. parkā tiek izveidots plašs laukums tautas svētkiem un karaspēka parādēm. 1938. g. parkā notiek Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. 1941.-1945. g. Otrā pasaules kara laikā parka teritorijā tiek iekopti ģimenes dārziņi. 1950. g. tiek atsākta parka labiekārtošana. 1963. g. parkā tiek veikti lieli meliorācijas darbi, pārveidota Mārupītes gultne un izrakts jauns dīķis. 1985. g. parkā tiek atklāts Uzvaras piemineklis par godu Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, bet pats parks atkal tiek nosaukts par Uzvaras parku.

Mūsdienās parka izmantošana ir vērsta uz aktīvo atpūtu. 2012. g. parkā tiek ierīkots Japānas vēstniecības dāvināto sakuru stādījums, šādi apliecinot Latvijas un Japānas draudzīgās attiecības.

Vienības gatves un Brīvzemnieka ielas skvērs

Zunda kanāla skvērs