Malkas krāvēja Protagora skola jeb jauniešu debates Zaļajā klasē par meža nozari

Drukāt
Malkas krāvēja Protagora skola jeb jauniešu debates Zaļajā klasē par meža nozari

05.01.2018

Izrādās, ka sengrieķu filozofs un debašu tēvs Protagors bijis malkas nesējs un pieņemts mācībā pie Dēmokrita tikai tādēļ, ka pratis racionāli kraut malkas saišķus! Izskolojies pats, Protagors skoloja citus un nopelnīja savam laikam milzu naudu... Un, ja ar racionālu prātu var pelnīt, tas noteikti jāattīsta.

Tāpēc gada nogalē Zaļā klase sadarbībā ar biedrību “Zaļās mājas” un a/s “Latvijas Valsts meži” aicināja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas debašu klubu racionāli kraut malku, proti, – debatēt, vai Latvijas iedzīvotāji var lepoties ar meža nozari.

Pārliecību, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pamats lepoties ar meža nozari, pauda Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Roberts Kustavus, Emīls Azanda un Anete Biķe, prasmīgi operējot ar faktiem un skaitļiem. Viņuprāt, meža nozare ir Latvijas ekonomikas stūrakmens – 50 tūkstoši darbavietu, 20 % no Latvijas eksporta, 12. daļa no valsts ekonomikas, galu galā pat glābšanas riņķis, sākoties ekonomiskajai krīzei 2008. gadā. Tāpat, pēc jauniešu domām, meža industrija rada vajadzību pēc profesionālas izglītības un kvalificēta darbaspēka, kas savukārt ir garants tam, ka Latvijā aug kvalitatīvi, ilgtspējīgi apsaimniekoti, bioloģiski daudzveidīgi un apsargāti meži. Nemaz nerunājot par to, ka tādi meža nozares uzņēmumi kā “Latvijas finieris” un “Latgran” nes Latvijas vārdu pasaulē.

Grūti iebilst, taču opozīcija centās! Opozīcijas viedokli pārstāvēja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Valdemārs Felcis, Roberts Ozols un Elīna Strade, cenšoties uzspiest uz tādiem emocionāli jutīgiem punktiem kā pārmērīga mežu izciršana, bioloģiskās daudzveidības apdraudējums un neprecīza meža platību uzskaite. Pēc opozīcijas domām, Latvijas vārds pasaulē jāspodrina nevis ar baļķiem, bet meža tūrismu.

Par to, kura komanda pārliecinošāk un argumentētāk aizstāvēja savu taisnību, interaktīvajā balsojumā lēma Ogres tehnikuma un Rīgas Igauņu pamatskolas audzēkņi, kuri bija ieradušies Zaļajā klasē vērot debates. 80 % klātesošo jauniešu bija vienisprātis ar pozīciju un piekrita, ka Latvijas iedzīvotāji var lepoties ar meža nozari, un tikai 20% pievienojās opozīcijai.

Tātad pēc sengrieķu filozofu standartiem malku krauj racionālāk tie, kas vairāk balstās uz skaitļiem un faktiem, nevis emocijām!