Mežistrāde var arī uzlabot ainavu — apsaimniekots mežs var būt skaistāks par dabisko. Somijas pieredze

Drukāt
Mežistrāde var arī uzlabot ainavu — apsaimniekots mežs var būt skaistāks par dabisko. Somijas pieredze

25.10.2017

Latvijas Meža īpašnieku biedrība publicējusi informāciju par Somijas pieredzi un pētījuma rezultātiem, vai apsaimniekots mežs var paaugstināt meža ainavas kvalitāti.

Harri Silvennoinens (Harri Silvennoinen), kurš savā doktora disertācijā Austrumsomijas universitātē ir pētījis meža ainaviskās vērtības, apgalvo, ka citu tautu un somu uzskati par to, kas uzskatāms par skaistu mežu, daudz neatšķiras, izņemot, ja runa ir par jaunaudzēm. Tika apzināti arī viedokļi par kailcirtēm, pakāpeniskajām sēklu cirtēm, mežu stādījumiem un jaunu un vecu mežu.

"Iespējams, ka somiem nepatīk biezi vai aizauguši meži, jo viņiem šajā sakarā nāk prātā staigāšana starp kokiem, piemēram, ogojot vai sēņojot, savukārt citas tautas uz to raugās citādi - pastaigas mežā notiek tikai pa labiekārtotām takām," saka Silvennoinens.

Strādājot pie disertācijas, Silvennoinens intervēja 750 tūristus, kas apmeklēja Lapzemi. Tā bija lielākā daļa intervējamo, bet 635 bija somi. Citu valstu respondenti tika iztaujāti tūrisma sezonas laikā - Ziemassvētkos, pavasarī un vasarā.

Gan somi, gan citu tautību respondenti uzskatīja, ka kailcirtes ir visneglītākās. No otras puses, pakāpeniskās sēklu cirtes (atstājot pieaugušus kokus, no kuriem jāiesējas jaunam mežam) patika labāk nekā, piemēram, stādījumi, neraugoties uz to, ka abos gadījumos mērķis ir atjaunot mežu.

Jauktais mežs šķiet vispievilcīgākais

Somi dod priekšroku mežam, kurā salīdzinoši reti aug resnas priedes vai bērzi, bet pamežu veido dažādu vecumu egles. Tieši tādu mežu vēlas panākt Somijas mežsaimniecība - jauktu mežu, kurā aug daudzu sugu un lielumu koki.

Pēc Silvennoinena teiktā, somiem patīk tādas ainavas, kādas bieži redzamas mežā, piemēram, dažus gadus pēc retināšanas. "Taču uzsvari var mainīties, jo urbanizācijas dēļ cilvēki sāk mazāk nonākt saskarē ar dabu un apsaimniekotajiem mežiem," apgalvo Silvennoinens.

No otras puses, pat ja kailcirtes somiem neiet pie sirds, tās pastāv tikai īslaicīgi salīdzinājumā ar visu aprites periodu. Jo mazāk augsne tiek apstrādāta saistībā ar atjaunošanu, jo drīzāk atgriežas nocirstā meža rekreatīvā vērtība.

"Kas attiecas uz ainaviskajām vērtībām, dabiskā atjaunošanās no sēklas kokiem nenoliedzami ir labāks variants nekā kailcirtes un jauna meža iesēšana vai iestādīšana," norāda Silvennoinens. Dažkārt veselīgs stādījums tiek uzskatīts par glītāku nekā egļu audzes, kas nobriest atjaunošanas mērķiem.

Meža ainava nepārtraukti mainās

Apsaimniekoto mežu ainavas somiem ir svarīgas, jo lielākā daļa valsts teritorijas ir apmežota, bet vairākums mežu tiek apsaimniekoti. "Somi daudz laika pavada brīvā dabā. Tāpēc arī tāda nozīme tiek pievērsta mežu lietošanas ietekmei, īpaši Somijas dienvidu un centrālajā daļā, kur nav tik daudz aizsargāto mežu teritoriju," stāsta Silvennoinens.

Kā saka Silvennoinens, attiecībā uz ainavu vienmēr ir kāda konkrēta pieredze, kas saistīta ar noteiktu laika sprīdi, un tas attiecas arī uz mežsaimniecības ietekmi uz ainavu. "Piemēram, man pašam kailcirtes labāk patīk brūkleņu sezonā nekā citā laikā," saka Silvennoinens.

Mežaudze var sniegt atšķirīgu pieredzi ziemā un vasarā. Vērojams, ka apsaimniekotie meži atpūtai un tūrismam vislabāk noder ziemā.Sniega sega bieži vien ainavu atsvaidzina. Citu zemju tūristiem ziemā pat kailciršu teritorijas šķiet salīdzinoši patīkamas.

Disertācijas kontekstā somiem netika vaicāts, vai viņiem patīk sniegotas ainavas. Silvennoinens vēlētos veikt tālāku pētījumu par šo konkrēto aspektu.

Aizsargātās mežu teritorijas ne vienmēr ir tās pievilcīgākās

Dabas aizsardzības argumentos bieži tiek pieminētas arī ainaviskās vērtības. No otras puses - tas, kas liekas pievilcīgs cilvēkiem, ne vienmēr sakrīt ar dabas aizsardzības ekoloģiskajiem argumentiem.

"Ekoloģisks ne vienmēr ir estētisks. Piemēram, nokaltuši koki, neatkarīgi no tā, vai jau ir nogāzušies, ne vienmēr ir vēlami atpūtas mežos pilsētu tuvumā," norāda Silvennoinens.

Intervējamajiem tika arī parādīti attēli, kuros redzamas vecas, dabiskas egļu audzes Karēlijas Republikā pie Krievijas robežas. "Diezgan haotiskā izskata mežs netika atzīts par pievilcīgu. Iespējams pat, ka vairāk punktu iegūtu veca, dabiska priežu audze ar nokaltušiem, bet nenokritušiem kokiem," pieļauj Silvennoinens.

Skatu punkts, no kura mežs tiek aplūkots, arī ietekmē ainavisko baudījumu. Mežu īpašnieki un speciālisti augstāk nekā citi vērtē mežkopības darbu ietekmi ainavā. Tie, kuri dodas ogot, braukt ar sniega motociklu vai slēpot, augstāk vērtēs kailcirtes, vismaz pagaidām.

Silvennoinena disertācijā tika arī izstrādāts ainavu modelis, ko var izmantot mežkopības darbu plānošanā.


Ceļā uz glītām mežu ainavām

Mežizstrādes darbi reizēm izsauc tuvējo vasaras mājiņu īpašnieku pretestību. Tomēr mežu īpašnieki ir tiesīgi veikt mežizstrādi, savukārt kaimiņi nav tiesīgi viņus kavēt to darīt.

Lai mazinātu iespējamās nesaskaņas, Somijas mežu īpašnieku apvienība (MTK) ir izstrādājusi modeli, pēc kura kaimiņi meža īpašniekam var kompensēt zaudējumus, ja mežizstrādes darbi ir jāpārplāno, jāpārceļ vai pat jāatceļ. Modelī arī ir ieteikts, kā vienoties par noteiktu koku sugu izvēli, meža pieejamības saglabāšanu, ne tik biezu kokaudžu audzēšanu kā ierasts vai pameža iztīrīšanu redzamības uzlabošanai.

Tomēr pagaidām vēl nav noslēgta neviena vienošanās pēc šī modeļa principiem. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka meža īpašnieka zaudējumi un, attiecīgi, prasītā kompensācija ir negaidīti augsta pat gadījumos, kad mežizstrādes darbi tiek tikai pārcelti.

Cits iemesls varētu būt tāds, ka puses nemaz nezina par iespēju vienošanos noslēgt. Tādēļ ir sākts īpašs projekts - "Ceļā uz glītām mežu ainavām" -, lai informētu vasarniekus par šādu iespēju. Projekta mērķis ir veicināt iespējas mežu izmantot jaunā veidā un uzsvērt vajadzību saistībā ar mežizstrādes darbiem ņemt vērā mežu ainaviskās vērtības.

Daudzos gadījumos pietiktu tikai ar savlaicīgu informācijas sniegšanu par plānoto mežizstrādi, lai kaimiņiem palīdzētu pierast pie ainavas pārmaiņām. Tā rastos arī izdevība pārrunāt ainavas saglabāšanu un finansiālos apsvērumus.